Znotiņa: Pat ja tā būtu taisnība... Bet jebkurā gadījumā tā nav taisnība

"Pat ja tā būtu taisnība, kāda ir mūsu izvēle? Vai tiešām mēs vēlamies savu ekonomiku balstīt uz noziedzīgu naudu? Vai tiešām to mēs redzam kā savu nākotni? Bet jebkurā gadījumā tā nav taisnība," apgalvoja Znotiņa.

Viņa sacīja, ka grib redzēt, kas stāv aiz tām baumām vai apgalvojumiem, ka pārlieku stingrās finanšu plūsmu kontroles dēļ Latvijā neienāk investīcijas. FID vadītāja atsaucās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, ka kopš 2017.gada tiešo investīciju apjoms Latvijā ir pieaudzis par diviem miljardiem eiro, kas viņas vērtējumā ir "ļoti nopietns un ievērojams pieaugums".

Znotiņa akcentēja, ka valsts budžets un iekšzemes kopprodukts neko neieguva no tiem miljardiem neskaidrās izcelsmes naudas, kas daudzu iepriekšējo gadu gaitā "staigāja turpu šurpu" pa Latvijas komercbanku kontiem.

"Nopietna un laba nauda, institucionālas investīcijas nāk un meklē tikai tādas vietas, kuras ir stabilas un tiesiskas, un mūsu investori, kas šobrīd ienāk Latvijā, ir tieši tie, ar kuriem mēs vēlamies veidot savu nākotni," sacīja FID vadītāja.

Vienlaikus viņa nenoliedza, ka, lielā ātrumā mēģinot ieviest visas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") izvirzītās prasības, tika izdarītas daudzas lietas, kuras, iespējams, viena vai otra banku darbinieka acīm raugoties, izskatās mazliet pārspīlētas. "Tas gan jāatzīst, jā, un tas ir jālabo, un šobrīd mēs ar to nodarbojamies," apgalvoja Znotiņa.

Kā ziņots, vairākas amatpersonas pēdējā laikā publiski paudušas bažas par Latvijas stingrajām finanšu drošības prasībām ārvalstu investoriem. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), piemēram, izteicies, ka, Latvijai pārmērīgi cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, ir apgrūtināta valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde un "zem sitiena" ir ilgtspējīgas aizsardzības industrijas attīstība.