• Evija,
  • Jogita,
  • Raita
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Neskatoties uz kritiku, komisija konceptuāli piekrīt ierobežot MUN režīmu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 23:15, 21.10.2020

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.



Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Likumprojekta izskatīšanu pavadīja opozīcijas politiķu kritika par plānotā regulējuma negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs jaunu un mazu uzņēmumu veidošana tiek veicināta un pastāv īpašie nodokļu režīmi šādas uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Jūs taču negribat pateikt, ka visas valstis ir stulbas, ka viņiem nav vienāds nodokļu režīms? Finanšu ministrija (FM) dara savu darbu, FM nevar zināt visu par visām tēmām, nevar orientēties un arī neorientējas," secinājis politiķis.

Arī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka mazo uzņēmumu darbību nedrīkst vērtēt tikai pēc budžetā iekasēto nodokļu apmēra, jo šādu uzņēmumu devums ir būtisks ekonomikas kontekstā, atslogojot sociālo budžetu un rodot jaunas darbavietas.

Politiķis Igors Pimenovs (S) bija īpaši kritisks, uzsverot, ka šādi grozījumi ir "pēdējā nagla uzņēmējdarbības iesācēju zārkā un pēc tam būs tikai bēres". Viņaprāt, neviena no ministrijām, kas saistīta ar ekonomikas un nodarbinātības jautājumiem, patlaban nepiedāvā nekādus atbalsta mehānismus uzņēmējiem, savukārt pēc rosinātajām pārmaiņām mikrouzņēmumi "iekļūst uzreiz šauros krastos, kur viņi būs saspiesti savās iniciatīvās un nevarēs nodrošināt lielus panākumus".

FM pārstāve Astra Kaļāne uzsvēra, ka nepieciešams paraudzīties, piemēram, uz Igauniju, kas ieviesusi vēl stingrāku regulējumu. Viņa arī akcentēja, ka darba ņēmēji nedrīkst ciest no tā, ka viņu darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.

Patlaban MUN likme ir noteikta 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts MUN likmi noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, MUN likme paredzēta 40% apmērā.

Grozījumi likumā arī paredz, ka no nākamā gada MUN varēs attiecināt tikai uz vienu personu, proti, mikrouzņēmuma īpašnieku.

Likumā arī plānots noteikt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).

Attiecībā uz jau pieņemtiem mikrouzņēmumu darbiniekiem tiks noteikts pārejas periods līdz 2021.gada 30.jūnijam, kura laikā tiks piemērots patlaban spēkā esošais Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējums. Savukārt no 2021.gada 1.jūlija par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka 67% no MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 33% tik novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi, ka likuma grozījumiem būs pozitīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, proti, 2021.gadā budžetā plānots papildus iekasēt 21,2 miljonus eiro, 2022.gadā - 21,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 23,4 miljonus eiro.

Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 80 938 personas bija reģistrētas kā mikrouzņēmumos nodarbinātie.

Minētie likuma grozījumi ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Saeima pieņēmusi nākamā gada budžetu - 10,758 miljardus eiro. Ko tas paredz?

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Ekonomika Pasākumu rīkotājiem plāno atmaksāt 80% no biļešu pircējiem atmaksātās naudas

Pasākumu rīkotājiem valsts varētu kompensēt 80% no biļešu pircējiem atmaksātajiem līdzekļiem par ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra atceltajiem pasākumiem, tomēr šīs kompensācijas varētu izmaksāt vien nākamgad, paredz Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko šodien ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja valdība.

Ekonomika Iepirkšanās mainās - Maxima piedāvā pašam skenēt preces ar telefonu (+FOTO)

Mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sācis piedāvāt pakalpojumu "Scan&go" jeb "Skenē pats", informēja "Maxima Latvija" pārstāvji.

Ekonomika Vidējā alga 3.ceturksnī Latvijā sasniegusi 1147 eiro - pieaugums par 5,9%

Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lasiet arī

Sabiedrība ZVA: ES nevar uz laiku atļaut nereģistrētu Covid-19 vakcīnu, kā Lielbritānija

Eiropas Savienībā (ES) neeksistē analogs rīks, ar kuru varētu atļaut izmantot nereģistrētu Covid-19 vakcīnu, līdz ar to ES apmēros nav iespējams pieņemt tādu pašu lēmumu, kāds pieņemts Lielbritānijā, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājaslapā pieejamā informācija.

Sabiedrība Mediķu arodbiedrībai pārmet epidemioloģiskās drošības neievērošanu kongresā

Covid-19 nevar būt par ieganstu Satversmē garantēto pamatbrīvību nepamatotai un patvaļīgai apspiešanai, pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Pasaule Austrijā 24.decembrī - uz gadumiju - tiks atvērtas slēpošanas trases. Bet...

Austrijas valdība trešdien pavēstīja, ka viesnīcas un restorāni būs slēgti līdz 6.janvārim, un tas nozīmē, ka ārvalstu tūristi nevarēs apmeklēt valsti gadu mijas brīvdienu laikā.