Latvijas banku industrija uzrāda stablitāti pret Covid-19 izraisīto ekonomikas satricinājumu. Pateicoties valsts atbalsta politikai, pandēmijas negatīvā ietekme vēl nav jūtama, tomēr risks saglabājas un nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos nākotnes perspektīvā.
Banku pamatdarbības ienākumi pirmajā pusgadā samazinājās par 11%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Tam pamatā bija aktīvu cenu izmaiņas finanšu tirgos un biznesa apjomu samazinājums pandēmijas izraisītās nenoteiktības ietekmē. Rezultātā būtiski samazinājās iegūtā peļņa no finanšu instrumentu darījumiem, kā arī valūtas kursa svārstībām - samazinājums par 30 milj. EUR (88%).
2020.gada pirmajos seošos mēnešos banku joma strādāja ar 40.3 milj. EUR lielu peļņu, 70% mazāku nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā.
Kredītportfelis 2.ceturksnī samazinājās par 0.5%. Līdzīgi samazinājuma rādītāji novēroti izsniegto kredītu apmēriem - iekšzemes mājsaimniecībām par 0.3%, iekšzemes nefinanšu sabiedrībām par 0.4%. Savukārt 2.ceturksnī novērotas nozīmīgas atšķirības starp tirgus dalībniekiem – ja dažās kredītiestādēs izsniegtais kredītu apmērs būtiski nemainījās vai arī palielinājās, tad citās bankās notika relatīvi straujš iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apmēra samazinājums.
2020.gada 1.ceturksnī vairākas bankas pildīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK rekomendāciju neveikt dividenžu izmaksas, lai nostiprinātu kapitālu un būtu iespēja veikt turpmāku kreditēšanu. Šīs bankas attiecīgi pieņēma lēmumu par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu iekļaušanu kapitālā, ievērojami uzlabojot kapitāla rādītājus. 2020.gada 1.ceturksnī banku sektora vidējais kapitāla rādītājs palielinājās no 23.4% līdz 25.0%. 2.ceturksnī kapitāla rādītāji nedaudz pavājinājās, tomēr saglabājās pietiekami augstā līmenī - kapitāla rādītājs samazinājās no 25.0% līdz 24.5%.
Ja runā par nebanku klientu noguldījumu apmēru, tad tas turpina saglabāties stabils. 2020.gada 2.ceturksnī kopējais nebanku klientu noguldījumu apmērs palielinājās par 335.6 milj. EUR (+1.9%). Pieaugošas nenoteiktības par ekonomiskās attīstības prognozēm vidē un no tās izrietošas piesardzības mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 276.5 milj. EUR (+3.6%), tajā pašā laikā nefinanšu sabiedrību un centrālo valdību noguldījumi samazinājās attiecīgi par 163 milj. EUR (-3.3%) un 56.7 milj. EUR (-10.6%).
Latvijas banku sektora darbības rādītāji 2020.gada 1 pusgadā detalizēti aplūkojami FKTK izveidotā infografikā.
Latvijā 2019.gadā pirmo reizi pēdejo 5 gadu laikā samazinājās nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu skaits un apmērs. 2019.gadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 597.27 milj. EUR apmērā (par 5,2% mazāk nekā 2018.gadā 629,86 milj. EUR). Ja vērtējam pēc kredītu skaita - no jauna izsniegtie kredīti 2019.gadā samazinājušies par 15,2%.
Kopējais nebanku kreditētāju kredītportfelis 2019.gadā palielinājies no 732.34 milj. EUR līdz 764.33 milj. EUR. 54% no tā veido līzingi un citi auto kredīti, 21.9% veido patēriņa kredīti, bet 18.2% – attālināties/distances kredīti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) skaidro, ka no jauna izsniegto kredītu samazināšanās saistīta ar 2019.gada vidū ieviestajiem procentu likmju ierobežojumiem un plānoto licences maksas paieaugumu.