• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


"Luminor": Latvijas IKP šogad varētu samazināties par 4,8%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:41, 15.09.2020


Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par 4,8%, bet nākamgad ekonomikā varētu būt pieaugums par 4,4%, izaugsmei paātrinoties 2022.gadā, otrdien jaunākā "Luminor Bank" Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.


Foto: LETA

"Latvija krīzi ir pārvarējusi daudz labāk, nekā tika prognozēts pavasarī. Neskatoties uz privātā patēriņa kritumu un pakalpojumu eksporta apmēru samazināšanos, krīzi mīkstināt palīdzēja salīdzinoši labie rūpniecības rādītāji, kas saistīti ar eksporta straujo atgūšanos," sacīja Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka labus rezultātus eksportā jau sagaidāmi uzrādījušas pārtikas ražošanas, farmācijas un elektronikas nozares, bet labi rezultāti bijuši arī kokapstrādes nozarei, no kuras tas netika gaidīts. Labi rezultāti bijuši arī ķīmijas rūpniecībai.

"Nevarēja būt nekādu ilūziju par to, kas notiks ar tūrismu. Preču eksporta nozaru sniegums ir bijis viens no labākajiem Eiropas Savienībā, bet tūrismā un aviācijā atkopšanās ceļš būs ilgs," stāstīja Strautiņš.

Pēc Strautiņa minētā, arī pakalpojumu eksportam ir labas izredzes ātri atgūties, jo vairāk nekā 50% no šīs nozares eksporta veido augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports, kas krīzē cietis mazāk.

Ekonomists pauda uzskatu, ka nākotnes prognozes Latvijas eksportam ir labvēlīgas, jo Latvijas eksporta produktu portfelis ir izrādījies piemērots jaunajiem apstākļiem un krīze ir paātrinājusi ekonomikas pārstrukturēšanos. Eksporta nozaru attīstībai ļoti svarīga būs gaidāmā vietējās pārvaldes kvalitātes uzlabošanās Rīgā, kā arī citu reģionu pašvaldību augošā kompetence industriālajā politikā.

"Arī IKP līkne ir kā zāģa zobi - kritums otrajā ceturksnī bija tik krass, ka tas pat raibajā Latvijas ekonomikas vēsturē izrādījās ceturksnis ar lielāko kritumu salīdzinājumā iepriekšējo periodu. Šobrīd, trešajā ceturksnī, varētu tikt reģistrēts visu laiku straujākais IKP pieaugums šādā dalījumā. Šā gada beigas un nākamā gada sākums varētu būt pauze ekonomikas atlabšanas procesā," stāstīja Strautiņš.

"Luminor" ekonomists prognozēja, ka vakcīna apvienojumā ar citiem koronavīrusa kontroles pasākumiem sāks ietekmēt pandēmijas gaitu no nākamā gada otrā ceturkšņa. Krīzes laikā lietoto izaugsmes stimulu novēlota iedarbība, pieaugušie mājsaimniecību uzkrājumi un vēlme tos tērēt, kā arī milzīgi valsts investīciju projekti - tas viss Latvijā un Baltijā veidos spēcīgu ekonomiku sildošu apstākļu kombināciju.

Strautiņš norādīja, ka statistiķu aprēķinātais patēriņa kritums Latvijā otrajā ceturksnī par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vairākas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas izraisījis pārsteigumu, jo mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas, mobilitātes dati un citi "ātro" ziņu avoti vēsta par diezgan līdzīgu situāciju.

Algu fonds reālā izteiksmē Latvijā šajā laikā samazinājās tikai par 3,5%, turklāt iedzīvotāju ienākumus papildināja valsts atbalsts. Līdz ar to ir vērojama uzkrājumu palielināšanās iedzīvotāju bankas kontos - bankās esošo privātpersonu noguldījumu apmērs otrā ceturkšņa beigās bija par 10% lielāks nekā pirms gada, informēja ekonomists.

"Ir ļoti grūti prognozēt, kā rīkosies patērētāji, taču pastāv iespēja, ka patēriņa bums pēc pandēmijas beigām var būt ļoti spēcīgs, jo valsts ir lielā mērā pasargājusi mājsaimniecības no finansiālās situācijas pasliktināšanās un cilvēki centīsies atgūt 2020.gadā nokavēto, aktīvi dodoties ceļojumos un apmeklējot pasākumus," prognozēja Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka ekonomiskā aktivitāte tuvākajos gados strauji augs un kļūs nesavienojama ar iedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos. Līdzīgā situācijā kaimiņvalstīs mainījās migrācijas bilance, un iedzīvotāju skaits stabilizējās.

"Tam agri vai vēlu jānotiek arī Latvijā. Strauji augs pieprasījums pēc darbiniekiem, kas novedīs pie darba tirgus pārkaršanas straujāk augošajos Latvijas reģionos, imigrācijas, kā arī vēl spēcīgākas iekšējās migrācijas. Ir reģioni, kur darbavietu trūkst, un tas saglabāsies arī nākotnē. Straujais algu kāpums varētu kļūt par problēmu daudziem uzņēmumiem, taču tas veicinās ekonomikas pārstrukturēšanos," prognozēja Strautiņš.

Viņš minēja, a nākamgad prognozējams arī straujš inflācijas pieaugums, ko veicinās gan inflāciju samazinošo faktoru sarukums, gan lielas investīcijas un fakts, ka mājsaimniecības tērēs pandēmijas laikā uzkrāto naudu. Ja 2020.gadā vidējā inflācija būs dažas procenta desmitdaļas, tad nākamgad vidējā inflācija pārsniegs 2% un turpmākajos gados tā turpinās palielināties, pārkarstot darba tirgum.

Ekonomists prognozēja, ka tas ietekmēs arī nodokļus - spēcīgā vēlme samazināt darbaspēka nodokļus mudinās paaugstināt produktu nodokļus. Latvijas dzīves līmenis pamazām pietuvosies Eiropas Savienības vidējam līmenim, un līdz ar to pieaugs arī cenas.

"No nākamā gada līdz šīs desmitgades vidum izaugsme vairākus gadus būs strauja, ja pasaule atkal nesagādās kādus ārkārtējus pārsteigumus. Šajā laikā galvenā rūpe būs - kā nodrošināt, ka ekonomikas sasilšanas un pat pārkaršanas apstākļos investīciju resursi tiktu izlietoti saprātīgi. Izaugsmes tempa samazināšanās var kļūt par problēmu desmitgades otrajā pusē, kad lielais sabiedrisko investīciju bums pamazām apsīks un pienāks brīdis, kad ekonomikā varēs arvien vairāk sajust demogrāfijas pārmaiņu ietekmi," klāstīja Strautiņš.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valsts rīko izsoli namīpašumam Vecrīgā. Cik tas maksā?

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam Vecrīgā, Mazajā Monētu ielā 2.

Ekonomika KEM atbalstīja elektromobiļu dienas Latvijā (+VIDEO)

Pieaug modeļu daudzveidība cenu kategorijā ap 20 000 – 25 000 eiro.

Ekonomika «Lufthansa» panāk vienošanos ar darbiniekiem par algu palielināšanu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" un arodbiedrība "Verdi" trešdien paziņoja, ka panākušas vienošanos par virszemes apkalpošanas darbinieku algu palielināšanu, tādējādi novēršot draudus par jauna streika rīkošanu Lieldienu brīvdienās.

Ekonomika Asociācija: banku pakalpojumi Latvijā ne vienmēr ir dārgākie Baltijā

Latvijā banku pakalpojumi ne vienmēr ir dārgākie Baltijā, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas IKP pērn provizoriski sarucis par 0,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas ekonomikai pērn trīs gados pirmā lejupslīde

Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecina valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.

Ekonomika S&P apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu A+ līmenī

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global" ("S&P") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot negatīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Ekonomika Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 0,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.