• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijai samazina IKP krituma prognozi šim gadam

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:16, 25.08.2020 1


"Swedbank" samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 7,5% līdz 5%, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.


Foto: LETA

Vienlaikus banka sagaida, ka nākamajā gadā Latvijā atgriezīsies izaugsme, taču 2021.gadā ekonomikas pieaugums būs nedaudz lēnāks kā iepriekš prognozēts. "Swedbank" šobrīd sagaida, ka 2021.gadā Latvijas IKP augs par 4,2% iepriekš prognozēto 4,3% vietā, bet 2022.gadā Latvijas ekonomikā prognozēts pieaugums par 3,3%.

Tajā pašā laikā "Swedbank" palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam un nākamajam gadam. Banka sagaida, ka 2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 0,7% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajam 0,1%, bet nākamajā gadā - 2% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,6%. Savukārt 2022.gadā banka Latvijā prognozē gada vidējo inflāciju 3% apmērā.

"Swedbank" samazinājusi IKP krituma prognozes šim gadam arī Lietuvai un Igaunijai, vienlaikus koriģējot ekonomikas izaugsmes prognozes nākamajam gadam.

Banka prognozē, ka Lietuvas ekonomikā šogad gaidāms kritums 1,7% apmērā iepriekš prognozēto 6,5% krituma vietā, kamēr nākamajā gadā ekonomika augs par 4,9% iepriekš prognozēto 4,5% vietā, bet 2022.gadā tiek gaidīta IKP palielināšanās par 3,4%.

Savukārt Igaunijas IKP krituma prognoze šim gadam samazināta no 7% līdz 5%, kamēr nākamajā gadā ekonomikas pieaugums prognozēts 4,5% apmērā iepriekš gaidīto 5% vietā. 2022.gadā Igaunijas IKP pieaugumu "Swedbank" prognozē 3% apmērā.

Tajā pašā laikā Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 1% līdz 1,2%, bet nākamajam gadam - no 2,3% līdz 2,5%, kamēr 2022.gadā prognozēta gada vidējā inflācija 2,8% apmērā.

Savukārt Igaunijā "Swedbank" šogad sagaida deflāciju 0,2% apmērā, kamēr iepriekš tika prognozēta gada vidējā inflācija 0,4% apmērā. Nākamajā gadā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 1,3% līdz 1,1%, bet 2022.gadā banka Igaunijā prognozē gada vidējo inflāciju 2% apmērā.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka 2020.gada ekonomikas attīstības "amerikāņu kalniņi" atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības "amerikāņu kalniņiem".

"Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks, nekā sākotnēji prognozēts. Līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk, nekā gaidīts. Līdz ar to esam paaugstinājuši prognozi un gaidām kritumu 5% apmērā šogad. Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī, turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū," minēja Zorgenfreija.

Viņa atzīmēja, ka iepriekš augstā neskaidrība bija saistīta ar to, ka vīruss bija pilnīgi nepazīstams, nebija skaidrs kā no tā izvairīties, kā ārstēt saslimušos, un ierobežot tālāku izplatību. Šādos laikos liels izaicinājums ir arī novērtēt, cik ļoti ekonomika cietīs vīrusa un ierobežojumu dēļ. "Šobrīd jau esam "ienaidnieku" paspējuši labāk iepazīt, labāk protam sevi pasargāt, veiksmīgāk spējam ierobežot vīrusa izplatību, tiek arvien uzlabotas ārstēšanas metodes, un milzīgs darbs tiek ieguldīts medikamentu un vakcīnas meklēšanā. Ekonomikā arī bilde ir skaidrāka, jo pēc otrā ceturkšņa datu paziņošanas redzam, cik dziļā bedrē esam iekrituši. Pirmie atkopšanās mēneši daudzviet pozitīvi pārsteidza ekonomistus. Taču pēdējie dati par mūsu tirdzniecības partneriem rāda, ka vīrusa uzliesmojumi ir arvien biežāki, un arī ekonomikas atkopšanās straujums pierimst," pauda Zorgenfreija.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā arī pauda, ka, balstoties uz pieejamo informāciju par vakcīnu un medikamentu izstrādes progresu, banka pieņemam, ka tuvākā gada laikā tiks atrasta efektīva vakcīna vai cits medicīnisks risinājums cīņā ar vīrusu. Eiropas Savienība jau šobrīd ved sarunas ar uzņēmumiem, kam ir cerīgākie vakcīnu kandidāti, un slēdz līgumus, lai nodrošinātu, ka, ja vakcīna būs veiksmīga, tā īsā laikā būs pieejama Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Būtisks gan ir jautājums par to, vai cilvēki būs gatavi vakcinēties pat, ja vakcīna tiks atzīta par drošu.

Jaunākajā "Swedbank" ekonomikas apskatā arī pieņemts, ka līdz vakcīnas atrašanai vīrusa viļņi tiks samērā veiksmīgi vadīti, un pasaules ekonomikai izdosies palēnām turpināt atkopšanās procesu. Zemākais punkts pasaules ekonomikā, visdrīzāk, bija šā gada otrais ceturksnis. Neskaidrība gan joprojām ir augsta, jo vīruss vēl kādu laiku būs klātesošs. Valdības akūtās fāzes atbalsta programmām beidzoties, un vīrusam joprojām kavējot pilnvērtīgu aktivitātes atsākšanos, ekonomiskā izaugsme pēc sākotnējā atlēciena prognozēta lēna. Daudzi uzņēmumi var saskarties ar maksātnespējas problēmām arī atkopšanās posmā, un daudzviet, iespējams, gaidāms tālāks bezdarba kāpums.

"Prognozējam, ka pēc smaga otrā ceturkšņa, eirozonas ekonomika šogad saruks par 8%. Vairāk cietīs Spānija, Itālija un Francija, bet labāk klāsies mums svarīgākajai Eiropas lielvalstij - Vācijai. Vācijas attieksmes maiņa pret fiskālo stimulēšanu iekšzemē un kopīgā atbalsta mehānismu Eiropas līmenī palīdzēs visai eirozonai nākamgad sasniegt strauju izaugsmi 6% apmērā. Skats uz ekonomikas attīstību Ziemeļvalstīs un Baltijā kopumā ir uzlabojies salīdzinājumā ar maiju. Lietuvā, kritums vīrusa dēļ bijis mazāk izteikts, un līdz ar to arī šogad ekonomika saruks vien par 1,7%. Te palīdzējusi iedzīvotāju noskaņojuma straujā atgūšanās, kas veicināja patēriņu, un ļoti liels fiskālais atbalsts. Pieejamie dati liecina, ka Igaunijas ekonomikā kritums otrajā ceturksnī varētu būt bijis tuvs Latvijā redzētajam, tādēļ prognozes līdzīgas - kritums par 5%," skaidroja Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēc būtiskā krituma krīzes sākuma mēnešos pēdējā laikā veiksmīga attīstība novērota tādos rādītājos kā mazumtirdzniecības apmēri, "Swedbank" karšu pirkumi, preču eksports un apstrādes rūpniecībā saražotais apmērs, kā arī noskaņojuma rādītāji apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš. Savukārt, piemēram, pakalpojumu eksports, ko velk uz leju tūrisma un transporta pakalpojumi, nozīmīgu uzlabojumu kopš dziļākā punkta nav spējis uzrādīt. Kopumā viss liecina, ka trešā ceturkšņa laikā tautsaimniecība atgūs lielu daļu no pirmajā pusgadā zaudētā, un uzrādīs būtiski labāku sniegumu, nekā iepriekš prognozēts.

"Tālākā izaugsme gan būs ievērojami vārgāka, jo vīrusa ēna turpinās nomākt aktivitāti. Patērētāju noskaņojumam atgūstoties, izaugsmi vadīs privātais patēriņš, kas pirmais sasniegs 2019.gada nogales līmeni. Savukārt eksports, pēc sākotnējā atlēciena, un investīcijas ieskriesies lēnāk, gaidot noturīgas atveseļošanās sākšanos tirdzniecības partneros, solītos valdības infrastruktūras projektus un neskaidrības tālāku mazināšanos. Prognozējam, ka Latvijas ekonomika pirms krīzes līmeni varētu sasniegt 2022.gada sākumā," sacīja Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka gaišāks skats uz ekonomikas attīstību nozīmē arī darba tirgus prognožu uzlabošanos.

Zorgenfreija norādīja, ka atkopšanās darba tirgū atspoguļosies ar zināmu nobīdi, tomēr arī šajā jomā situācija stabilizējas - reģistrētais bezdarbs varētu būt sasniedzis augstāko punktu jūnijā. Kopumā banka prognozē, ka bezdarbs šogad Latvijā būs vidēji 8,3% līmenī, nākamgad samazinoties līdz 7,8%, bet 2022.gadā - līdz 6,5%.

Bankā arī atzīmēja, ka atalgojums, visticamāk, krīzes sākuma mēnešos būtiski cieta, daudziem uzņēmumiem veicot piesardzības manevrus. Arī šogad kopumā banka prognozē vien 3% algu kāpumu, taču, izaugsmes veicinātam atgriežoties darbaspēka trūkumam atsevišķās nozarēs, algu pieaugums būs straujāks nākamajos gados.

"Lai gan ugunsgrēks Latvijas ekonomikā pagaidām šķiet apdzēsts, sadūmojums joprojām apgrūtinās redzamību. Risks, ka vīrusa uzliesmojumu dēļ nākas atkal būtiski ierobežot ekonomikas darbu joprojām ir ļoti reāls, un tas, protams, nozīmēs krietni lēnāku atgūšanos. Ja milzīgais darbs vakcīnu un zāļu izstrādē nebūs veiksmīgs, vai izrādīsies, ka vīrusa mutācijas būtiski mazina vakcīnas efektivitāti, turpmāk dzīvosim ļoti piezemētas aktivitātes apstākļos. Tas radītu jaunus bankrota un bezdarba viļņus pasaulē un arī Latvijā," piebilda Zorgenfreija.

Tajā pašā laikā viņa arī minēja, ka Latvijas kontekstā nākusi klāt vēl viena varbūtība - pārlieku dāsna un neveiksmīgi mērķēta valdības stimula dēļ ekonomika varētu augt būtiski straujāk, nekā iepriekš prognozēts, kas nebūt nav labi, jo Latvijas mazajā ekonomikā burbuļus uzpūst nav sarežģīti, un nesabalansētību rašanās var novest pie pārkaršanas atsevišķos sektoros.

"Ievērojamos pieejamos līdzekļus mums ir iespēja izmantot, lai sasniegtu mērķus, kas celtu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju labklājību ilgākā laikā, nevis tikai īstermiņā stimulētu ekonomikas aktivitāti. Ekonomikas attīstību jaunā līmenī palīdzētu celt sabiedrības digitālo prasmju uzlabošana, atbalsts pētniecībai un attīstībai, inovācijām un digitālu risinājumu ieviešanā, kā arī pāreja uz zaļāku ekonomiku un ar to saistītās inovācijas un biznesa potenciāla stiprināšana," pauda Zorgenfreija.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika SM piedāvā piecus virzienus Latvijas ostu pārorientēšanai no Krievijas

Satiksmes ministrija (SM) ceturtdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē piedāvāja piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas, ceturtdien pēc sēdes aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ekonomika Lietuvas uzņēmums prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ekonomika Valsts rīko izsoli namīpašumam Vecrīgā. Cik tas maksā?

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam Vecrīgā, Mazajā Monētu ielā 2.

Ekonomika KEM atbalstīja elektromobiļu dienas Latvijā (+VIDEO)

Pieaug modeļu daudzveidība cenu kategorijā ap 20 000 – 25 000 eiro.

Lasiet arī

Sabiedrība Deputāti nevēlas zaudēt varu un jo īpaši – labi apmaksāto darbu!

“Esošajam Rīgas domes deputātu sasaukumam ir jāturpina strādāt” – trīs frakcijas publicē paziņojumu

Ekonomika Ekonomisti atzīst, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.

Ekonomika "Latvenergo": miera labā ekonomika uzņem visu šoku

Krievijas iebrukums Ukrainā radījis satricinājumu pasaules energoproduktu tirgū, AS "Latvenergo" tirgus apskatā pauž kompānijas enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis.

Ekonomika OECD: Ukrainas kara dēļ pasaules ekonomikas izaugsme šogad samazināsies

Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikas izaugsmi šogad varētu samazināt par vienu procentpunktu, ceturtdien prognozēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).