Neiztirgoto pārtikas produktu pārpalikums nepārsniedzot 1%, apgalvo veikali

Veikalu tīkla "Citro" pārvaldnieka "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūra LETA norādīja, ka vienotas iepirkumu sistēmas ieviešanas priekšrocība ir atbilstoši konkrētā reģiona pieprasījuma apjomam veidot sortimentu, lai neveidotos līdz derīguma termiņa beigām neiztirgoto produktu pārpalikums. Tāpēc "Citro" veikalu tīklos notiekot regulāra, plānveida sortimenta veidošana - nodrošinot biežākas piegādes produktiem ar īsu derīguma termiņu, piemēram, gaļas, maizes izstrādājumu, piena produktu, kā arī augļu un dārzeņu kategorijā.

"Citro" zīmola veikalu tīklā līdz derīguma termiņa beigām neiztirgoto produktu pārpalikums nesasniedzot 1% apmēru no kopējā tirdzniecības vietu apgrozījuma.

Papildus, lai veicinātu produktu apriti ar īsāku uzglabāšanas termiņu, nereti tiek veidoti arī dažādi produktu akciju piedāvājumi, iekļaujot šos produktus atlaižu vai nocenoto produktu grupā. "Citro" atjauno sortimentu vairākas reizes nedēļā. Lielu lomu nosaka arī reģiona aspekts, kur pircēju paradumus vai pieprasījuma pieauguma tendences ir prognozējamākas, nekā lielo pilsētu centra tirdzniecības vietās, kur pircēju plūsma ir mainīga. "Citro" ikdienas pircēji paši nosaka sortimenta piedāvājumu, iegādājoties konkrētus produktus. Tas palīdz plānot arī sortimentu apjomu un neveidot liekas rezerves produktiem ar īsu derīguma termiņu.

"Citro" pārstāvis valdības pieņemto lēmumu attiecībā uz iespēju ziedot pārtikas produktus pēc minimālā termiņa beigām uzskata par pozitīvu soli, jo tas paver iespējas tieši ziedot pārtiku arī tām iedzīvotāju grupām, kam tas būtu visvairāk nepieciešams. Tas būtu ļoti ērti dažādās krīzes situācijās, īpaši reģionos, kur trūkst dažādu labdarības organizāciju caur ko sniegt atbalstu vai iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams atbalsts nav informācijas, kur vērsties pēc palīdzības.

Vienlaikus, pēc Kelmera teiktā, tā būtu laba iespēja arī tos produktus, kas vairs nav tik labā stāvoklī, kā piemēram, augļi un dārzeņi, nodot vietējām zemnieku saimniecībām mājlopu vai dzīvnieku barošanai.

Veikalu tīklu "top!" un "Labais" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte teica, ka veikalu tīkls "top!" pieder 13 Latvijas uzņēmējiem, kur iekšējie procesi preču apritei tiek plānoti dažādi, tajā pat laikā kopumā veikalu tīkls "top!" cenšas strādāt bez atlikumiem un plānot efektīvu produktu apriti.

Veikalu tīkla pārstāvji norādīja, ka produktus iedala trīs daļās- svaigie produkti ar mazu derīguma termiņu, produkti ar garu derīguma termiņu un augļi/dārzeņi. Tā sauktajiem svaigajiem produktiem ar mazu derīguma termiņu - piena produktiem, gaļas izstrādājumiem, olām, maizei, zivīm jāplāno veikala atlikumi ļoti pārdomāti. Ja gadās, ka šiem produktiem ir atlikumi, kurus nebūs iespēja pārdot līdz noteiktā termiņa beigām, tad "top!" tos noceno pēdējās dienās.

Pēc viņa teiktā, produktiem ar garāku derīguma termiņu, tādi kā saldumi, uzkodas, rieksti, alus, plānojot aktivitātes, nocenošanas praktiski nenotiek, jo produkti tiek iztirgoti laikus. Augļi un dārzeņi tiek utilizēti tiklīdz tie sabojājas.

Kopumā veikalu tīklā "top!" vidējais norakstīšanas procents ir 0,5%, tas gan esot mainīgs pa mēnešiem. Visvairāk tas esot augļiem un dārzeņiem - 5% robežās, tam seko svaiga gaļa un zivis - 1,5% robežās, tam seko piens, biezpiens un maize - 0,9% robežās, pārējās kategorijas ir krietni mazāk.

Veikalu tīklu "top!" un "Labais" valdības pieņemto likumdošanu vērtē pozitīvi un atbalstoši, jo tādējādi varēšot uzreiz ziedot pārtiku pēc derīguma termiņa beigām tieši galapatērētājam, turpat veikalā.

"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija", kopš iespējams ziedot uzturā derīgas pārtikas preces arī pēc termiņa beigām ar marķējumu "Ieteicams līdz", ziedojusi aptuveni 100 000 pārtikas preču vienību līdzcilvēkiem, tādējādi arī samazinot pārtikas pārpalikumus. Lai gan šis ziedojums veido niecīgu daļu - 0,01% no kopēja realizētā preču apjoma "Maxima" veikalu tīklā, jo piegādes veikaliem tiek ļoti precīzi plānotas, tas ir ievērojams atbalsts iedzīvotāju grupai ar samazinātiem ienākumiem.

"Esam priecīgi par valdības lēmumu ziedot preces arī privātpersonām, tādējādi paplašinot iespēju saņemt šo produktus pa tiešo, bez labdarības organizāciju starpniecības, kas ir svarīgi, jo īpaši reģionos, kur šīs organizācijas ir mazāk, līdz ar to ir mazāka iespēja saņemt šādu atbalstu ar organizāciju starpniecību. Tas palīdzētu arī vēl vairāk samazināt pārtika pārpalikumus šajās atsevišķas preču grupās (konservi, bakaleja, maize un citi produkti)," sacīja Dupate-Ugule.

Viņa piebilda, ka patlaban atsevišķus pārtikas produktus, kā, piemēram, maizi, cukuru, makaronus, saņem četras labdarības organizācijas Rīgā, Liepājā un Madonā no 15 "Maxima" veikaliem un šo sadarbību ar labdarības organizācijām tiek plānots paplašināt, kā arī paralēli tiek skatīt iespēja šo produktu ziedošanai privātpersonām "Maxima" veikalos.

Savukārt "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala sacīja, ka, lai gan "Rimi" veikalos nav sistemātiku un būtiska apjoma norakstu likuma izmaiņās iekļautajām pārtikas grupām, pārtikas zudumu samazināšana līdz minimumam ir viena no "Rimi" ilgtspējas prioritātēm. Drīzumā "Rimi" plānojot dažādas aktivitātes šajā jomā, tajā skaitā ciešāku sadarbību ar "Pārtikas banku". "Tuvākajā laikā iepazīsimies ar jauno regulējumu un izvērtēsim iespējas," viņa teica.

LETA jau ziņoja, ka otrdien valdība atbalstīja pārtiku pēc derīguma termiņa beigām atļaut ziedot arī tieši galapatērētājam, nevis tikai ar labdarības organizāciju starpniecību.

Patlaban pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Atļaujot pārtiku ziedot arī tieši galapatērētājam, tiks veicināta pārtikas pārpalikumu pārdale un mazināta tās nonākšana atkritumos.