• Aļģirds,
  • Alģis,
  • Oļģerts,
  • Orests
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Pēc pusgada Latvijā ir atgriezusies inflācija un cenas kāpušas. Cik daudz?

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:16, 10.08.2020

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas augušas par 0,5%, tādējādi Latvijā pēc divus mēnešus novērotās gada deflācijas ir atgriezusies inflācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Avots: LETA

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,4%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, precēm cenas pieaugušas par 0,1%, bet pakalpojumiem - par 0,5%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju precēm cenas saglabājušās nemainīgas, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 1,6%.

"Lai arī jūlijā cenu pieaugums mēneša laikā parasti nav bijis tipisks, šoreiz papildus sezonālajiem faktoriem un mēnesim raksturīgām cenu izmaiņu tendencēm, nozīmīga ietekme bija arī tirdzniecības aktivitātes pieaugumam, samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei," atzīmēja statistikas pārvaldē.

Apkopotie dati liecina, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija kartupeļiem (+36,6%), kam cenas pieauga, tirdzniecībā turpinot nonākt jaunajai ražai. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,2%), maizei (+1,4%) un saldējumam (+4,8%). Cenas pieauga arī cūkgaļai (+1,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+3%) un šokolādei (+2,4%). Savukārt lētāki bija konditorejas izstrādājumi (-2,5%), svaigi dārzeņi (-2,3%), svaigi augļi (-1,6%) un svaigas vai atdzesētas zivis (-9,4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,9%. Akciju noslēgumu dēļ dārgāks bija vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un alus.

Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 3,7%. Akciju ietekmē apģērbi bija vidēji par 3,5% lētāki, bet apavi - par 4,9% lētāki.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%, ko galvenokārt ietekmēja dabasgāzes tarifu samazinājums no 1.jūlija. Siltumenerģija kļuva lētāka vidēji par 1,3%. Savukārt mājokļa īres maksa pieauga vidēji par 2,4%.

Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 0,8%. Cenas pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa vidēji par 1,5%. Degviela kļuva dārgāka par 3,4%, tostarp dīzeļdegvielas cena palielinājās par 3,3%, benzīna - par 3,2%, bet autogāzes - par 5,8%. Cenas pieauga arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ziediem un viesnīcu pakalpojumiem.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada jūlijā, salīdzinot ar 2019.gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,8%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+19,6%), galvenokārt āboliem, bumbieriem, un apelsīniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,3%), cūkgaļai (+3,8%), gaļas izstrādājumiem (+5,4%) un mājputnu gaļai (+2,2%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+2,8%), konditorejas izstrādājumi (+2,4%), maize (+1,7%), griķi (+19,4%), kafija (+2,5%), saldējums (+5,7%) un brokastu pārslas (+9,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-7,7%), sviests (-6,4%) un jogurts (-2,2%).

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,9%. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, cietajam kurināmajam, mājokļa īres maksai un siltumenerģijai, savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,9%, ko noteica cenu kritums degvielai par 11,2%, galvenokārt dīzeļdegvielai - par 11,5%. Benzīnam cenas samazinājās par 11% un autogāzei - par 10,1%. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,8%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,8%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 2,4%, bet ēdnīcu pakalpojumiem - par 5,7%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums gada laikā bija apģērbiem, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, savukārt cenas samazinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pagājušā gada bilance: VID budžetā iekasējis par 6,1% mazāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,863 miljardus eiro, kas ir par 640,423 miljoniem eiro jeb 6,1% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Ekonomika Iedzīvotājiem minimāla interese par piedāvāto pašizolēšanos viesnīcās. Kāpēc?

Viesnīcu operators SIA "Mogotel" bija gaidījis lielāku iedzīvotāju atsaucību, izmantojot valsts daļēji apmaksātās Covid-19 dēļ noteiktās pašizolācijas iespējas tūristu mītnēs Latvijā, aģentūrai LETA atzina "Mogotel" valdes locekle Sabīne Krieviņa.

Ekonomika Izlietoto laminēto stiklu sūtīs uz Lietuvu

Elektrēnu pilsētā Lietuvā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus. Apjomīgajā investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

Ekonomika Vairāk nekā puse RNP izpildrakstu gadiem nodota tiesu izpildītājam Veinbergam

Kopš 2016.gada tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam tikusi nodota vairāk nekā puse "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) izpildrakstu.

Lasiet arī

Sabiedrība Rīgas dome palielina līdzfinansējumu privātajos bērnudārzos. Kāds tas būs?

Rīgas dome šodien nolēma palielināt pašvaldības līdzfinansējuma pieaugumu Rīgas privātajiem bērnudārziem.

COVID-19 Kā pēc otrdienas izskatās Latvijas Covid-19 saslimšanas karte (+INFOGRAFIKA)

No aizvadītajā dienā atklātajiem kopumā 1088 Covid-19 inficēšanās gadījumiem vairāk nekā viena ceturtdaļa ir reģistrēti Rīgā un Daugavpilī, bet inficēšanās salīdzinoši strauji ir izplatījusies arī Jelgavas un Gulbenes novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pasaule Džo Baidens kļūst par 46.ASV prezidentu (+VIDEO)

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu.