• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nakts klubi: esošie ierobežojumi veicinās pagrīdes pieprasījumu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:25, 02.08.2020 1


Esošie laika ierobežojumi izklaides nozarei Covid-19 izplatības mazināšanai veicinās pagrīdes nozares pieprasījumu, aģentūrai LETA pauda nakts klubu pārstāvji.


Foto:

"Coyote Fly" vadītāja Liene Bukbārde stāstīja, ka esošie Covid-19 izplatības ierobežojumi nestrādā nakts klubiem par labu. Neskatoties uz to, ka ārkārtējā situācija ir atcelt, lielai daļai uzņēmumu ir liegts strādāt laika ierobežojuma dēļ.

"Mūsu sfēras pārstāvjiem ir neizpratne par šī ierobežojuma pamatojumu, jo neredzam kādēļ mūsu darbība tiek apstādināta, bet citi potenciālie vīrusa perēkļi darbu drīkst turpināt. Šobrīd rodas sajūta, ka teorētiski visiem ir vienlīdzīgi noteikumi, tomēr realitātē dažiem ir privilēģijas," pauda Bukbārde.

Viņa piebilda, ka neizpratni rada arī situācija starp Baltijas valstīm. "Coyote Fly" vadītāja pauda, ka "valdība skaļi runāja, ka Baltijas valstis ir vienotas un seko viena otrai", bet patlaban Latvija esot vienīgā no trīs valstīm, kur visām izklaides vietām ir noteikts darba laika ierobežojums. Vienlaikus viņa secināja, ka valdībai prioritāte ir statuss "Latvija - veiksmes stāsts", nevis izklaides nozares glābšana.

Pēc Bukbārdes teiktā, drīz cilvēki var meklēšot pagrīdes izklaides. "Šeit nav runa tikai par nenomaksātiem nodokļiem, nelegāli nodarbinātiem cilvēkiem, bet arī par vispārējo situāciju, kas grauj izklaides industriju Latvijā," sacīja kluba vadītāja, paužot viedokli, ka varas iestādes zinot par šīm vietām. "Vai nu negrib, vai nedrīkst tās sodīt, jo jau kopš ārkārtējā stāvokļa sākuma šīs vietas nelegāli turpina strādāt līdz pat plkst.6 rītā," sacīja nakts kluba vadītāja.

Viņa norādīja, ka realitāte ir skarba, jo visa izklaides nozare ir uz izdzīvošanas- bankrota sliekšņa. Pēc Bukbārdes sacītā, nevienam nav noslēpums, ka izklaides sfērā ir tikai aptuveni divas līdz trīs "pīķa stundas", kurās ir iespējams gūt ieņēmumus. "Un šobrīd mums iespēja nopelnīt ir atņemta," viņa teica.

"Mēs saprotam situācijas nopietnību un piekrītam lielākajai daļai ierobežojumu. 15.jūlijā rīkotajā piketā, mūsu nozares pārstāvji arī godīgi teica, ka mēs nesūdzamies, mēs tikai gribam strādāt. Šobrīd darba laika ierobežojums to neļauj darīt. Vienīgais ierobežojums, kas mums nav pieņemams un pamatots ir aizliegums strādāt pēc plkst.24," uzsvēra Bukbārde.

"Friends Club" pārstāvis Aldis Dolgais uzskata, ka valdība arī nav skaidri definējusi, pie kādiem nosacījumiem tiks atcelti laika ierobežojumi.

Pēc viņa stāstītā "Friends Club" nestrādā kopš 13.marta, no 50 darbiniekiem vairāk nekā puse ir atlaisti, visi atlikušie ir bezalgas atvaļinājumā. Līdz ar to apgrozījuma kritums ir 100%. "Manā skatījumā mēs veicam stratēģisku valsts pasūtījumu - aizsargāt sabiedrību no saslimšana, par kuru nesaņemam samaksu, bet vēl maksājam no savas kabatas par telpu īri," piebilda kluba vadītājs.

Dolgais sacīja, ka valsts kā institūcijas pienākums un pamatuzdevums ir sargāt savus iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka tā vietā valsts atver robežas, lai "nekontrolēti tajā varētu ierasties inficēti cilvēki, un valsts epidemioloģisko robežu ultimatīvi pārvieto un novieto ap nedaudziem uzņēmumiem - bāriem, klubiem".

"Tā ir nabadzīgas valsts stratēģiska pieeja - aizliegt, neatļaut, sodīt, uzvelt administratīvo slogu un savus tiešos valsts pienākumus uzņēmējiem. Klubiem, bāriem pat netiek dota iespēja parādīt, kā tie var strādāt dotajā situācijā, it īpaši tas attiecas uz klubiem, kuru telpu kopējā platība ir vairāk nekā 1000 kvadrātmetri - tātad šādās telpās ir pilnīgi reālas iespējas ievērot distancēšanos un citus epidemioloģiskos kritērijus," skaidroja Dolgais.

Viņš piebilda, ka līdz dotajam brīdim palīdzība no valsts puses uzņēmumam ir bijusi tikai nodokļu apmaksas termiņa pagarināšanā, jo dīkstāves maksājumi ir palīdzība darbiniekiem un nevis uzņēmumam.

"Kur ir solītā valsts palīdzība uzņēmumam nomas apmaksā par telpām, kurās uzņēmums saskaņā ar valdības lēmumu nedrīkst veikt saimniecisko darbību jau vairāk nekā četrus mēnešus no pusnakts līdz plkst.6. Ja jau klubi un bāri ir tik stratēģiski objekti, ka jāaizliedz to darbība, nu tad atvēliet līdzekļus saviem stratēģiskajiem partneriem," pauda Dolgais.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets nolēma saīsināt sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus. Noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Lufthansa» panāk vienošanos ar darbiniekiem par algu palielināšanu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" un arodbiedrība "Verdi" trešdien paziņoja, ka panākušas vienošanos par virszemes apkalpošanas darbinieku algu palielināšanu, tādējādi novēršot draudus par jauna streika rīkošanu Lieldienu brīvdienās.

Ekonomika Asociācija: banku pakalpojumi Latvijā ne vienmēr ir dārgākie Baltijā

Latvijā banku pakalpojumi ne vienmēr ir dārgākie Baltijā, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ekonomika Latvijas Banka samazinājusi inflācijas prognozi šim gadam

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam līdz 1,5% pretstatā decembrī prognozētajiem 2%, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Ekonomika Briškens aicina Baltijas valstis vienoties par Rail Baltica vilcienu iegādi

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) aicina Baltijas valstis vienoties par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vilcienu iegādi.

Lasiet arī

Ekonomika Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaugusi par 11,9%

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Noskaidrots, kā Latvijas iedzīvotāji tērēs atgūto pārmaksāto nodokļu naudu

Trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju atgūto pārmaksāto nodokļu naudu plāno tērēt ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Sabiedrība Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

Ekonomika Nelieli triki, kas palīdzēs ietaupīt naudu, iesaka eksperte (+VIDEO)

Ikdienā mēs nereti tērējam naudu pirkumiem, kas mums patiesībā nav vajadzīgi.