• Dzelde,
  • Zelda,
  • Zenta
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Gerhards sola, ka īpaši plānots atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniekus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 21:20, 30.07.2020 1

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā īpaši plānots atbalstīt mazos un vidējos Latvijas lauksaimniekus, liecina zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".



Gerhards ceturtdien, 30.jūlijā Riebiņu kultūras centrā iepazīstināja Latgales zemniekus ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas priekšlikumiem nākamajam plānošanas periodam.

"Mēs strādājam pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna, lai izveidotu tādu piedāvājumu, kas īpaši atbalstītu mazos un vidējos lauksaimniekus, palīdzot tiem attīstīties," tikšanās kontekstā Gerhards paudis "Twitter". Viņa ieskatā, svarīgi nodrošināt apdzīvotus reģionus, lielākus un mazākus novadus, kuros līdzās pastāv gan lieli, gan mazi lauksaimnieki.

Latvijas Zemnieku federācijā, kas kopā ar Preiļu Lauksaimnieku apvienību pulcēja reģiona zemniekus, aģentūru LETA informēja, ka pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 70 lauksaimnieku no vairākiem Latgales novadiem. Tas liecina par nepieciešamību un interesi tikties klātienē.

Latgales reģiona lauksaimniekus tikšanās laikā ar zemkopības ministru interesēja, kāds būs nākamais ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods, kādas būs iespējas tajā. Tāpat zemnieki interesējās par ES un valsts atbalstu, plānotajām izmaiņām vides un klimata politikā un to, kā jaunie pasākumi vides un klimata mērķu izpildei ietekmēs lauksaimnieku darbu.

Latvijas Zemnieku federācijā paskaidroja - tā kā Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji šodien prezentēja tikai pirmo uzmetumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2021.-2027.gadam, zemkopības ministrs tikšanās laikā apņēmās uzklausīt un ņemt vērā zemnieku ierosinājumus un priekšlikumus.

"Organizējot šo tikšanos, galvenā ideja bija turpināt dialogu zemnieku un ZM starpā, kā arī lai lauksaimnieki varētu klātienē uzdot jautājumus ministram un saņemt atbildi," pauda Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja Agita Hauka.

LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums salīdzinājumā ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.

Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.

Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% - ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par hektāru.

Kopumā Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

  • Pirktspēja 31.07.2020 17:47
    :) Maza auguma zaļzemniekus?
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Katastrofāls kritums: Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs sarūk uz pusi

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijā samazinājies par 46,7% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 13,336 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika Covid cērt meža nozari - tirgos būtiski krities pieprasījums pēc kokmateriāliem

Covid-19 pandēmija meža nozari Latvijā ietekmējusi netieši - tā kā nozare eksportē apmēram 80% saražotās produkcijas, īpaši izjūtama eksporta iespēju samazinājuma ietekme uz saimniecisko darbību, aģentūrai LETA, komentējot pandēmijas ietekmi uz nozari, pauda Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamentā.

Ekonomika Nav kas nolasa! Zemeņu audzētājiem aiziet postā ceturtdaļa vēlās ražas

Darbaspēka trūkuma dēļ ceturtā daļa no šogad Latvijā izaudzētajām vēlajām zemenēm varētu aiziet postā, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka.

Ekonomika Ak, šīs ukraiņu olas! PVD atkal konstatē salmonellas olu produktā

Uz robežas ņemtā Ukrainas izcelsmes olu produktā konstatētas salmonellas, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) saņemtie laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Lasiet arī

Izklaide Aristoteļa svētkus LU studenti rīkos arī Covid-19 apstākļos. Kā tie notiks?

Šī gada 6.septembrī Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome rīkos jaunajiem universitātes studentiem paredzētos svētkus "Aristotelis'20", vēstīts augstskolas mājaslapā.

Pasaule Lukašenko: Nekas nesanāks - valsti mēs nevienam neatdosim, situāciju noturēsim

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piektdien paziņoja, ka neiesaistīsies dialogā par situācijas noregulējumu valstī ar ārvalstu starpnieku piedalīšanos.

COVID-19 Piektdien Covid-19 saslimšanas pirmo reizi atklātas Aglonas novadā

Aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar Covid-19 pirmo reizi atklāta Aglonas novadā, kur saslimšanas gadījumu skaits nepārsniedz piecu gadījumu robežu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētā informācija.