• Dzelde,
  • Zelda,
  • Zenta
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Linkaits: Ostu saimnieciskā darbība līdz šim ir bijusi kā slaucamā govs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 22:49, 29.07.2020

Satiksmes ministrija plāno līdz nākamās Saeimas sesijas sākumam iesniegt ostu reformas likumprojektus, un cer, ka Saeima līdz gada beigām tos pieņems, intervijā aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).


Avots: LETA

"Kā parasti, Saeimā ir trīs lasījumi. Optimistiski domājam, ka Saeima likumprojektus varētu pieņemt līdz gada beigām, un tad 2021.gads būs veltīts tam, lai praktiski ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām un ieviestu jauno modeli," stāstīja ministrs, skaidrojot, ka tam nepieciešama īpašumu novērtēšana, sarunas ar pašvaldībām, kuri būs tie īpašumi, kas tiks ieguldīti pamatkapitālā, un kuri saglabāsies pašvaldības īpašumā. Tāpat jāsagatavo konkursi uz valdes locekļu amatiem.

"Domāju, ka nākamā gada otrajā pusē mēs jau varēsim redzēt jauno ostu darbību," teica ministrs.

Linkaits skaidroja, ka ostu pārvaldības modeļa koncepta pamats ir pārveidot administratīvo vienību - ostas pārvaldi - no atvasinātas juridiskās personas par uzņēmumu.

"Šajā ziņā nekas būtiski nevar mainīties. Vienmēr ir atsevišķas detaļas pašā likumprojektā, kuras var tikt mainītas, tādēļ arī likumprojekti ir nodoti sabiedriskajā apspriešanā. Mēs labprāt uzklausām visus viedokļus, ko vēl papildus vajadzētu mainīt ostu pārvaldībā un darbībā, taču konceptuāli izmaiņas nav plānotas," teica ministrs, norādot, ka ir ieinteresēts, lai "šajos pietiekami grūtajos apstākļos ostas izmantotu savus resursus maksimāli efektīvi, lai ostu vadība un menedžments būtu profesionāļi, nevis politiski vai ierēdnieciski ieceltas personas".

Ministrs arī pauda vēlmi, lai lielās ostas daudz labāk koordinētu darbību ar kaimiņvalstīm, nākot ar vienotu piedāvājumu, kad tas ir nepieciešams. Kā arī savā starpā atrodot veidus, kā viena otrai izpalīdzēt, sniedzot pakalpojumus vai resursus apvienojot.

Jautāts, vai tiek izskatīts variants Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) tomēr nepārveidot par kapitālsabiedrību, Linkaits pauda, ka tas ir politiski lemjams jautājums. "Mana pārliecība ir, ka visām ostām ir jāstrādā efektīvi. Liepājas osta pēc būtības ne ar ko neatšķiras no Ventspils ostas. Abās ir diezgan liela industriālā teritorija, gan vienā, gan otrā ir būtiskas šķērssubsīdijas no ostas ieņēmumiem uz šīm industriālajām teritorijām. Abās ostās ir vajadzīga profesionāla vadība, ne politiska un ne ierēdnieciska, kas būtu motivēta racionāli saimniekot sev atvēlētajās teritorijās," norādīja ministrs.

Viņš arī pauda cerību, ka arī lielo ostu pilsētu pašvaldības sapratīs, ka "tādi ziedu laiku, kādi ostām bijuši līdz šim, vairāk nebūs".

"Protams, var stāstīt šos vēstures stāstus, cik tā [osta] bijusi skaista, var novērtēt to, kas Liepājā un arī Ventspilī izdarīts uzņēmumu veidošanā un investīciju piesaistīšanā, bet tendences liecina, ka ostu ieņēmumi gan Liepājā, gan Ventspilī samazinās. Mēs neredzam, ka ieņēmumi varētu atgriezties iepriekšējā līmenī," teica Linkaits.

Viņš arī skaidroja, ka nākamajā periodā nebūs pieejami Eiropas līdzekļi ostu pamatdarbības nodrošināšanai, akvatorijas padziļināšanai, piestātņu rekonstrukcijai un citu saimniecisko jautājumu risināšanai.

Linkaits uzsvēra, ka Eiropas Komisijas nostāja ir ļoti skaidra, ka ostām šie darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem.

"Tas nozīmē, ka nākotnē ostas nevarēs šos ieņēmumus pārdalīt par labu industriālajai teritorijai un par labu dažādu investīciju atbalstam, bet ieņēmumi būs jāizmanto pašas ostas infrastruktūras sakārtošanai. Diemžēl gan Liepājā, gan Ventspilī esošā ostu infrastruktūra nav tajā labākajā stāvoklī. Ostu saimnieciskā darbība līdz šim ir bijusi kā slaucamā govs, no kuras šie līdzekļi ir pārdalīti, bet atpakaļ līdzekļi rekonstrukcijā, ūdens ceļu izveidošanā, velkoņu un citu pakalpojumu nodrošināšanā nav ieguldīti. Tas tagad atspēlējas," teica ministrs.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Katastrofāls kritums: Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs sarūk uz pusi

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijā samazinājies par 46,7% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 13,336 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika Covid cērt meža nozari - tirgos būtiski krities pieprasījums pēc kokmateriāliem

Covid-19 pandēmija meža nozari Latvijā ietekmējusi netieši - tā kā nozare eksportē apmēram 80% saražotās produkcijas, īpaši izjūtama eksporta iespēju samazinājuma ietekme uz saimniecisko darbību, aģentūrai LETA, komentējot pandēmijas ietekmi uz nozari, pauda Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamentā.

Ekonomika Nav kas nolasa! Zemeņu audzētājiem aiziet postā ceturtdaļa vēlās ražas

Darbaspēka trūkuma dēļ ceturtā daļa no šogad Latvijā izaudzētajām vēlajām zemenēm varētu aiziet postā, atzina Latvijas Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka.

Ekonomika Ak, šīs ukraiņu olas! PVD atkal konstatē salmonellas olu produktā

Uz robežas ņemtā Ukrainas izcelsmes olu produktā konstatētas salmonellas, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) saņemtie laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Lasiet arī

Pasaule Venecuēlā 15 cilvēkiem piespriež 24 gadus cietumā par Maduro nolaupīšanas plānu

Venecuēlā 15 cilvēkiem ir piespriests 24 gadu cietumsods par piedalīšanos sazvērestībā, kuras mērķis bijis nolaupīt prezidentu Nikolasu Maduro, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Tareks Viljams Saabs.

Izklaide Aristoteļa svētkus LU studenti rīkos arī Covid-19 apstākļos. Kā tie notiks?

Šī gada 6.septembrī Latvijas Universitātes (LU) Studentu padome rīkos jaunajiem universitātes studentiem paredzētos svētkus "Aristotelis'20", vēstīts augstskolas mājaslapā.

Pasaule Lukašenko: Nekas nesanāks - valsti mēs nevienam neatdosim, situāciju noturēsim

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piektdien paziņoja, ka neiesaistīsies dialogā par situācijas noregulējumu valstī ar ārvalstu starpnieku piedalīšanos.