• Romāns,
  • Romualda,
  • Romualds
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Jāmaksā šā vai tā: OIK atcelšanai no nākamā gada budžeta prasa 155 miljonus eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:20, 15.07.2020

Ekonomikas ministrija (EM) 2021.gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai papildus vēlas 355,39 miljonus eiro, no kuriem 154,88 miljoni eiro paredzēti obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, informēja EM pārstāve Evita Urpena.


Avots: LETA

EM iesniegusi Finanšu ministrijai (FM) priekšlikumus par 14 prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2021.gadam 355 394 384 eiro apmērā, 2022.gadam - 319 647 840 eiro apmērā un 2023.gadam - 295 353 268 eiro apmērā.

Kā nozīmīgāko prioritāro pasākumu EM iesniegusi priekšlikumu izveidot Modernizācijas fondu, lai eksportējošiem uzņēmumiem vai projektiem sniegtu atbalstu grantu veidā investīciju piesaistei.

Urpena skaidroja, ka atbalsta programmas īstenošanai turpmākajos trijos gados ik gadu būtu nepieciešami 120 miljoni eiro.

"Aprēķini liecina, ka sniegtais atbalsts tiks atgūts valsts budžetā samaksāto nodokļu veidā piecu gadu laikā. Atbalsta programmas ietvaros piedāvājam segt 30% no kopējām investīciju izmaksām. Modernizācijas fonds būtu būtisks instruments Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju piesaistei Latvijai. Ņemot vērā, ka atbalsts tiktu sniegts ilgtermiņa infrastruktūras izveidei, tad fiskālais ieguvums budžetam prognozējams trīs reizes lielāks nekā sniegtais atbalsts - 360 miljoni eiro," informēja ministrijas pārstāve.

Kā otru prioritāro pasākumu EM iesniegusi finansējuma pieprasījumu, lai nodrošinātu elektroenerģijas OIK atcelšanu elektroenerģijas patērētājiem, valsts atbalsta izmaksas sedzot no valsts budžeta, vienlaikus nodrošinot aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma saņemšanu visiem aizsargātajiem lietotājiem.

Urpena norādīja, ka šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā nepieciešamais finansējums ir 154 885 000 eiro, 2022.gadā - 139 475 000 eiro un 2023.gadā - 119 115 000 eiro.

"Šā finansējuma ietvaros plānots nodrošināt arī elektroenerģijas pieslēgumu izveidi neelektrificētajiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, nodrošināt enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmas izveidi politikas lēmumu pieņemšanas optimizācijai, monitoringa un ziņošanas sistēmas izveidi un darbību, īstenot enerģētikas politikas plānošanai nepieciešamos pētījumus, nodrošināt Valsts pētījumu programmas enerģētikā darbību pēc 2021.gada, kā arī nodrošināt augsti kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu tiesvedībās ar elektroenerģijas ražotājiem, mazinot riskus negatīvam tiesvedību iznākumam un zaudējumu atlīdzināšanai vai obligātā iepirkuma tiesību atjaunošanai," informēja ministrijas pārstāve.

Kā trešo prioritāti EM lūdz piešķirt 40 miljonu eiro finansējumu ik gadu, lai izveidotu atbalsta modeli kvalitatīvu īres māju celtniecības atbalstam, izveidojot finanšu instrumentu ilgtermiņa aizdevumu piešķiršanai ar zemu procenta likmi. Pasākumu EM rosina ieviest kā ilgtermiņa aizdevumu no Valsts kases līdzekļiem bez tiešas negatīvas ietekmes uz valsts budžetu.

Ceturtais EM prioritārais pasākums ir Konkurences padomes kapacitātes stiprināšana, ieviešot efektīvu uzraudzību konkurences neitralitātes jomā un īstenojot publisko personu komercdarbības uzraudzību. Pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums 2021.gadā ir 853 467 eiro, 2022.gadā - 879 769 eiro un 2023.gadā - 965 197 eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2021.gada budžetā EM vēlas nodrošināt valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Šim pasākumam 2021.gada budžetā nepieciešami 2 784 151 eiro un 2022.gadā - 3,5 miljoni eiro.

EM iesniegusi finanšu pieprasījumu arī par citiem prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados. Mājokļu garantiju atbalsta programmas darbības nodrošināšanai, atvieglot ģimenēm ar bērniem iespēju nodrošināt pirmo iemaksu aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai, 2021.gadā nepieciešami pieci miljoni eiro.

Atbalstam eksporta darījumu risku mazināšanai, veicinot Latvijas eksporta apjoma pieaugumu, sniedzot Latvijas eksportētājiem atbalstu eksporta darījumu risku mazināšanai, it īpaši krīzes situācijā, kad privātais tirgus nenodrošina pietiekamu risku segumu, 2021.gadā būtu nepieciešami 22 miljoni eiro.

Statistikas modernizācijai uzņēmēju administratīvā sloga mazināšanai un datu pieejamības veicināšanai, nodrošinot modernizētus statistikas datus, tostarp indeksu attīstību un klasifikāciju satura pārvaldības sistēmas izveidi, veicinot jaunu datu ieguvi un analīzes procesa efektivitāti datu lietotājiem, un samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, 2021.gadā būtu nepieciešami 444 959 eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšanai, būvizstrādājumu uzraudzības, kuģu aprīkojuma atbilstības un pārrobežu pārkāpumu novēršanas procedūras nodrošināšanai, nodrošinot efektīvu patērētāju tiesību un tirgus uzraudzību un jauno uzraudzības jomu attīstīšanu, 2021.gadā nepieciešami 853 532 eiro.

Valsts ekonomiskā tēla ieviešanai 2021.gadā tiek prasīti 1 399 761 eiro, bet inovāciju ekosistēmu attīstības un ārvalstu investīciju veicināšanas aktivitātēm - 200 000 eiro.

LETA jau vēstīja, ka FM sākusi apkopot ministriju priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2021.gada budžetā un šo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Atbilstoši 2021.gada budžeta pieņemšanas grafikam, ministrijām līdz trešdienai, 8.jūlijam, bija jāiesniedz FM priekšlikumi par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

Patlaban gan nav zināms, cik daudz un kādās jomās papildus finansējums tiek prasīts, bet ministriju iesniegtā informācija tiks apkopota un analizēta. FM par ministriju kopējo pieprasīto finansējumu varētu informēt nākamnedēļ.

Iepriekšējos gados ministriju budžeta vēlmes tuvojās miljardam eiro. Piemēram, 2020.gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem prasīja papildu 953,5 miljonus eiro, tomēr budžeta pieņemšanas laikā tika atbalstīti ministriju prioritārie pasākumi 173,9 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš valdība atbalstīja FM priekšlikumu par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. "Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām un aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu," atzina FM.

Atbilstoši 2021.gada budžeta pieņemšanas grafikam, 18.augustā valdība varētu skatīt ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm.

Augustā arī iecerēts valdībā skatīt ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu.

18.septembrī valdība varētu skatīt ministriju valsts budžeta pieprasījumus 2021., 2022. un 2023.gadam. Savukārt 2021.gada budžetu valdība varētu izskatīt 12.oktobrī.

Saeimā 2021.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 14.oktobrī.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgas meži: Neviens Covid-19 scenārijs nav labvēlīgs meža nozarei

Neviens no Covid-19 potenciālajiem scenārijiem, piemēram, jaunā koronavīrusa uzliesmojuma pakāpeniska izbeigšanās vai pandēmijas atgriešanās, nav labvēlīgs ekonomiskajiem procesiem, tostarp meža nozarei, sacīja SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Edgars Vaikulis.

Ekonomika Kas notiek ar degvielas cenām? Rīgā tās krītas, bet Viļņā - kāpj! (+INFOGRAFIKA)

Jūlija pēdējā darba nedēļā Rīgā samazinājās degvielas cenas, vienlaikus Viļņā tās palielinājās, kamēr Tallinā pieauga tikai benzīna cena, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Ekonomika Ekonomikas kritums ir dramatisks - CSP atklāj jaunākos datus (+INFOGRAFIKA)

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Šīns: Cilvēks uzbūvē sev māju, un tad katru gadu atpērkas no pašvaldības

Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Lasiet arī

Ekonomika KP: Rīgas dome gandrīz 25 gadus pieļauj monopolu kremācijas biznesā

Rīgas domes rīcība, gandrīz 25 gadus pieļaujot monopolstāvokli kremācijas pakalpojumu sniegšanā, ir nepieļaujama, norāda Konkurences padome (KP), komentējot Augstākās tiesas (AT) lēmumu, pēc kura Rīgas domei nāksies sakārtot šo nozari galvaspilsētā.

Sports Dinamo noslēdz līgumus ar titulēto Gaļimovu un kanādieti Mičelu

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienība Rīgas "Dinamo" otrdien sastāvu papildinājusi ar divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju vārtsargu Staņislavu Gaļimovu un kanādiešu uzbrucēju Zeku Mičelu, vēsta klubs.

Sabiedrība Ričards Brensons plāno nākamā gada sākumā doties kosmosā

Britu miljardieris Ričards Brensons plāno nākamā gada sākumā doties kosmosā ar sava uzņēmuma "Virgin Galactic" kosmosa kuģi, kļūstot par tā pirmo pasažieri, paziņojis uzņēmums.