• Mariss,
  • Matīss,
  • Modris
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Dīkstāves pabalsti izmaksāti 44,95 miljonu eiro apmērā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 19:33, 29.06.2020

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 44 948 445 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja VID.


Avots: LETA

Pēc 16 119 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 107 291 pabalsti darbiniekiem kopumā 42 865 637 eiro apmērā. Savukārt pēc 5748 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 2 082 808 eiro apmērā.

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30.jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30.jūnijam, bet pašnodarbinātās personas - līdz 25.jūlijam.

Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Kopš 25.marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, 20% iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu saņemts no vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, 13% - no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 10% no uzņēmumiem, kas vērsušies pēc dīkstāves pabalsta darbiniekiem, snieguši profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, bet 9% pārstāvējuši mākslas, izklaides un atpūtas nozari.

Mazāk nekā 1% no uzņēmumiem, kas saņem dīkstāves pabalstus, ir VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībnieki, bet 6% ir programmas Bronzas līmenī. Attiecīgi 93% uzņēmumu, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem, nav VID Padziļinātās sadarbības programmas biedri.

Analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu, 26% no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 16% - vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību un auto un motociklu remonta nozari, 14% apstrādes rūpniecību, bet 10% - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Pašnodarbinātās personas dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš 3.aprīļa. Visvairāk iesniegumu - 27% - saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi", 14% pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 9% - izglītības nozari. Savukārt 14% gadījumu nozare nav norādīta.

Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta mājaslapā "www.vid.gov.lv/lv/statistika-3".

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Marta beigās VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

VID pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt ap četriem miljardiem eiro.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nosaukti 4 pērn visvairāk pirktie Latvijas pārtikas produkti. Lūk, kuri!

Nosaukumu "Gada prece 2019" ieguvuši četri vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Ekonomika Investoru bažās par Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, krītas akciju cenas

ASV un Eiropas akciju cenas piektdien kritās, investoriem bažījoties par atjaunotiem Covid-19 ierobežojumiem, lēnu globālās ekonomikas atveseļošanos un ASV Kongresa nevienošanos par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ekonomika Laba ziņa! Visā Baltijā samazinās degvielas cenas (+INFOGRAFIKA)

Pagājušajā darba nedēļas nogalē visās Baltijas valstu galvaspilsētās samazinājās degvielas cenas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Ekonomika RNP paziņo, kad apkurei tiks pieslēgti vairums uzņēmuma apsaimniekoto namu

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) klienti savos dzīvokļos šosezon nesals – uzņēmums apkures parāda segšanai nepieciešamos 2,6 miljonus eiro radis no RNP pakalpojumu ieņēmumiem un iepriekšējo gadu peļņas. Apkurei mājas varētu aktīvi sākt pieslēgt oktobra sākumā, intervijā Latvijas Radio atzina jaunais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka vienlaikus RNP aktīvi strādās pie parādu atgūšanas.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā" iepazīstinās VID

No 21.jūlija informāciju par Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā" Valsts ieņēmumu dienests pakāpeniski publicē Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), lai visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas ietvaros ar tā saturu iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus, aģentūrai LETA pavēstīja AM pārstāve Vita Briže.

Pasaule Austrālijā Covid-19 krīzes dēļ aptur astoņu žurnālu izdošanu

Smago seku dēļ, ko koronavīrusa pandēmija izraisījusi ekonomikā, izdevniecība "Bauer Media" aptur astoņu populāru Austrālijas žurnālu izdošanu, otrdien pavēstīja izdevēju pārstāvji.

Ekonomika Eksperte: Latvijas uzņēmēji atrodas izdzīvošanas režīmā

Daudzi uzņēmumi šobrīd atrodas izdzīvošanas režīmā, jo valdības strauji noteikto ierobežojumu dēļ uzņēmējiem nebija iespēju sagatavoties krīzei, situāciju uzņēmējdarbībā vērtē kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.