Latvijā pirmajā ceturksnī bijis mazāks IKP kritums nekā ES vidēji

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2020.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 1,5%.

Straujākais ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī fiksēts Itālijā (-5,4%) Francijā (-5%), Slovākijā (-3,8%) un Slovēnijā (-3,4%). Igaunijā IKP sarucis par 0,8%.

Gada izteiksmē IKP pirmajā ceturksnī samazinājies 16 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet pieaudzis desmit valstīs, no kurām straujākais kāpums bijis Īrijā (+4,5%), Rumānijā (+2,7%), Lietuvā un Bulgārijā (abās valstīs +2,4%), kā arī Ungārijā (+2%).

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni IKP sarucis par 2,3%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni tas samazinājies par 2,2%.

IKP ceturkšņa salīdzinājumā pirmajā ceturksnī samazinājies 22 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet pieaudzis Īrijā (+1,2%), Rumānijā un Bulgārijā (abās valstīs +0,3%), kā arī Zviedrijā (+0,1%).

Straujākā ekonomikas lejupslīde šajā periodā bijusi Francijā un Itālijā (abās valstīs -5,3%), kā arī Spānijā un Slovākijā (abās valstīs -5,2%). Latvijā IKP pirmajā ceturksnī ceturkšņa salīdzinājumā samazinājies par 2,9%, Lietuvā - par 0,3%, bet Igaunijā - par 3,7%.

ES ekonomika pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2019.gadā sarukusi par 2,6%, bet eirozonas ekonomika - par 3,1%, un šīs bijušas straujākās lejupslīdes kopš 2009.gada trešā ceturkšņa.

Salīdzinājumā ar ceturto ceturksni IKP ES samazinājies par 3,2%, bet eirozonā - par 3,6%, tādējādi fiksēti straujākie kritumi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Dati nav pieejami par Luksemburgu. Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.