Ārvalstu investori: Krīzē uzņēmumi darbinieku skaitu samazinājuši pamatā par 5%

Lai gūtu ieskatu, kā krīzes ietekmē mainījusies uzņēmumu iekšējā struktūra, aptaujā vaicāts par veiktajām izmaiņām attiecībā uz darbinieku skaitu. Tostarp 55% respondentu minējuši, ka darbinieku skaits nav mainīts, taču 45% aptaujāto uzņēmumu atzinu­ši, ka darbinieku skaits ir samazināts. Lūgti norādīt atlaisto darbinieku skaitu, uzņēmumi galvenokārt minējuši mazāk nekā 5% no kopējā darbinieku skaita.

Aptaujā noskaidrota arī valsts piedāvāto atbalsta instrumentu izmantošana uzņēmumos un lielākā daļa jeb 57% uzņēmumu norādījuši, ka tie netiek izmantoti, 20% atzinuši, ka ir izmantojuši iespēju atlikt konkrētu nodokļu maksājumus, bet 20% izmantojuši dīkstāves pabalstus uz laiku atvaļinātajiem darbiniekiem, kā arī daži uzņēmumi minējuši pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu un izmaiņas kredītsaistību nosacījumos.

Aptaujā secināts, ka kopš pagājušās aptaujas, ask tika veikta ­šogad martā, pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas piedzīvojuši samazinājumu pieprasījumā pēc to sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm. Lielākā daļa negatīvi skarto uzņēmumu norādījuši, ka pieprasījums krities par 1-30%, septiņi uzņēmumi atz­īmējuši, ka pieprasījums sarucis par 31-70%, bet astoņi uzņēmumi norādījuši, ka pieprasījums krities par 71-100%.

Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka pieprasījums Covid-19 krīzes ietekmē būtiski samazinājies nekustamo īpašumu, mazumtirdzniecības un pakalpojumu, vairumtirdzniecības, kā arī rūpniecības un ražošanas sektorā.

Tomēr atšķirībā no aptaujas rezultātiem martā, maijā situācija uzlabojusies informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un pakalpojumu sektoros, par ko liecina 33% pieaugums pieprasījumā. Vienlaikus situācija saglabājusies nemainīga finanšu pakalpojumu sektorā, kā arī tā būtiski uzlabojusies pakalpojumu nozarē.

Aicināti novērtēt valdības paveikto darbu Covid-19 krīzes seku mazināšanā, skalā no viens līdz pieci, investori valdības darbu novērtējuši ar "4". Aptaujā pozitīvi vērtēti tādi valdības lēmumi vai iniciatīvas kā dīkstāves kompensācija, savlaicīga valdības reakcija un atbilde uz krīzi, konkrētu nodokļu atlikšana, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalsts un garantijas, attālinātas izglītības atbalsta platforma, u.c. Starp negatīvajām minēts birokrātiskais slogs dīkstāves pabalsta pieteikumam un izmantošanai, nepietiekams sākotnējais atbalsts konkrētu nozaru uzņēmumiem u.c.

Ārvalstu investori aptaujā pauduši arī redzējumu par potenciālajām izmaiņām uzņēmumu ienākumos turpmāko 6-12 mēnešu laikā, un investori galvenokārt saskata ieņēmumu kritumu 1-30% apmērā.

Aptaujā ārvalstu investori lūgti paust arī ieteikumus valdībai par Latvijas uzņēmējdarbības vides stabilizēšanu pēc krīzes. Investori uzsvēruši, ka ir nepieciešams efektīvs ilgtermiņa plāns ekonomikas atveseļošanai, stratēģiski plānot valdības izdevumus, samazināt administratīvo slogu, ieguldīt infrastruktūrā, celt darbaspēka kvalifikāciju, veikt izmaiņas nodokļu jomā.

Maijā aptaujā iztaujāti 42 ārvalstu investori.