• Estere,
  • Hermīne
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Swedbank komentējusi, kas veicinājis lielo IKP kritumu Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 22:38, 29.05.2020 1

Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kritis par 2,9% pret pagājušo ceturksni, un par 1,5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, informēja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.



Ekonomiste norādīja, ka aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču Covid-19 nekur nav pazudis, un iepriekšējo aktivitātes līmeņu sasniegšana daudzās nozarēs vēl ilgi būs neaizsniedzams sapnis. "Swedbank" prognozē, ka IKP šogad saruks par 7,5%, un atkopsies tikai lēni un pamazām, augot par 4,3% 2021.gadā.

Zorgenfreija skaidroja, ka IKP kritumu pirmajā ceturksnī noteica kritums privātajā patēriņā, īpaši transportam un kultūrai atvēlētajos izdevumos. Par ievērojamu patēriņa kritumu Covid-19 iespaidā jau liecināja "Swedbank" karšu transakciju dati, taču, līdz ar ierobežojumu atcelšanu, pēdējās nedēļās tie norāda uz situācijas uzlabošanos. Arī mājsaimniecību noskaņojums pēc aprīļa kritiena maijā ir uzlabojies - līdz ar to, ja vīrusu izdosies kontrolēt, patēriņš pamazām atkopsies, prognozēja ekonomiste.

"Savukārt, piemēram, investīcijas un eksports gada sākumā pat uzrādīja straujākus pieauguma tempus, nekā pagājušajā gadā. Tik labi rezultāti gan eksportā un investīcijās otrajā ceturksnī neturpināsies. Eksporta pasūtījumi ir nokrituši, un galvenajos eksporta tirgos atkopšanās, lai gan maijā sākusies, taču nav gaidāma strauja. Turklāt globālās tirdzniecības prognozes ir ļoti vārgas, jo atkopšanos kavēs tas, ka attīstības valstīm nav iespēju cīnīties pret vīrusu ar tādu spēku, un pielietot tik plašu ieroču arsenālu kā attīstītajām valstīm," skaidroja Zorgenfreija.

Viņa piebilda, ka labie laikapstākļi nodrošinājuši lielisku būvniecības attīstību, kas uzturējis investīciju kāpumu. Celtniecībā noskaņojuma kritums pēdējos mēnešos nav bijis tik liels kā citos sektoros, taču pasūtījumu apjomi maijā bija 2016.gada līmenī, kas atmiņā palicis kā bēdīgs gads būvniecībai. Līdz ar to otrais ceturksnis nesaudzēs arī šo nozari, taču nākotnē tai visticamāk palīdzēs infrastruktūras projektu bums, pauda Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka Eiropā un ASV, tāpat kā Latvijā, šobrīd izdodas vīrusu iegrožot, tādēļ tiek atcelti ierobežojumi, un tautsaimniecība sāk pamazām atkopties no slēgtās ekonomikas šoka. Līdz progresu vīrusa apkarošanā un vasarīgo laiku nedaudz uzlabojas arī ekonomikas dalībnieku noskaņojums.

"Jo labāk tiekam galā ar vīrusu, jo drošāki ir iedzīvotāji un uzņēmumi, un jo straujāk atsākas ekonomiskā aktivitāte. Taču vīruss tepat vien gruzd. Ja tas uzliesmo ar jaunu sparu, un, neskatoties uz uzkrāto pieredzi vīrusa apkarošanā, ekonomiku atkal nākas ilgstoši slēgt, varam ciest smagāk, nekā pirmajā vilnī, jo iepriekšējā tauku kārtiņa ir krietni patērēta. Tad negatīvā spirāle, ko izskatās, ka esam uz šo brīdi apturējuši ar veiksmīgas veselības krīzes vadības un valsts atbalsta palīdzību, atsāksies vēl straujāk," vēstīja Zorgenfreija.

Ekonomiste norādīja, ka atkopšanās posmā ieslēdzas tradicionālās ekonomikas atbalsta metodes, kas nevis mēģina noturēt cilvēkus mājās, bet gan iedrošināt iedzīvotājus un uzņēmumus iet ārā, tērēt un investēt. Taču jāuzmanās, lai, dalot ievērojamo pieejamo līdzekļu apjomu un labu gribot, neiekristu vecajā slazdā - neveiksmīgi saplānots, neefektīvs valsts atbalsts un neproduktīvas investīcijas, kas sliktākā scenārijā rezultējas būvniecības burbulī.

"Visbeidzot jāuzsver, ka, atbalstot ekonomiku, mums tā nav jāsaglabā pirms-krīzes izskatā. Mums ir jāizmanto šis brīdis, lai krīzes aizsegā straujāk tuvotos tādai ekonomikai, kuras daļa gribam būt nākotnē - vienlīdzīgākai, zaļākai, konkurētspējīgākai. Lai mainītos, nav un nebūs labāka brīža kā tagad," piebilda Zorgenfreija.

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

  • Pirktspēja 31.05.2020 07:57
    Ja 1 LVL = 11 EUR speciāli ieliek 1 LVL = 1,42 LVL, tad tikai ne tas vien ir krities.
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Jāmaksā šā vai tā: OIK atcelšanai no nākamā gada budžeta prasa 155 miljonus eiro

Ekonomikas ministrija (EM) 2021.gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai papildus vēlas 355,39 miljonus eiro, no kuriem 154,88 miljoni eiro paredzēti obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, informēja EM pārstāve Evita Urpena.

Ekonomika Izstrādāts kadastrālo vērtību projekts - daudziem īpašumiem tā būtiski pieaugs

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis un nodevis publiskajai apspriešanai jauno kadastrālo vērtību projektu, kas daudziem īpašumiem paredz kadastrālo vērtību palielināšanu un varētu stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Ekonomika Piena produktu cenas Latvijā maijā atkal esot samazinājušās

Latvijā maijā ir samazinājušās piena produktu cenas salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ekonomika 3 gadi cietumā! Šādu sodu piespriež par OIK izkrāpšanu 2,5 miljonu apmērā

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lasiet arī

Sports Porziņģis komentējis treniņu atsākšanu kopā ar komandu un to, kā jūtas

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājiem sezonas noslēguma turnīrā būs ātri jāieiet spēļu ritmā, uzsver Dalasas "Mavericks" latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis.

Pasaule Nekā nebūs! Eiropas Tiesa anulē ES un ASV vienošanos par datu nodošanu

Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.

Sabiedrība RTU ir gatavi jauno mācību semestri sākt attālinātā režīmā

Ja būs nepieciešams, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir gatava jauno mācību semestri sākt attālinātā režīmā, klātienē organizējot daļu laboratorijas darbu, aģentūrai LETA apgalvoja RTU Starptautiskās sadarbības un ārzemju studentu departamenta direktors Igors Tipāns.