• Estere,
  • Hermīne
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Uzņēmējs: Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:22, 27.05.2020

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts, aģentūru LETA sacīja tūrisma firmas "Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins.


Avots: LETA

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā, norādīja Korjagins.

Viņš informēja, ka aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs - Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljonu eiro apgrozījums, Lietuvā - 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā - 1,85 miljoni eiro.

"Saskaņā ar 2018.gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz viens miljons eiro, no tiem 300 000 eiro bija pievienotā vērtības nodokļa maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons eiro ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā bija 160 000 eiro, bet Igaunijā - 100 000 eiro," informēja Korjagins.

Līdz šī gada 12.martam "Baltic Travel Group" Latvijas birojs nodarbināja 57 darbiniekus. Korjagins vēstīja, ka uzņēmumam bija vērienīgi attīstības plāni, piemēram, dalība muzikālā festivāla "Rīga - Jūrmala" un dažādu konferenču organizēšanā. 2020.gads tika prognozēts kā rekordu gadu - sasniegt 30 miljonu eiro apgrozījumu visās trīs Baltijas valstīs kopā.

"Ja citās nozarēs krīzes ietekmē bizness saruka par 20% vai par 30%, tad mēs sasniedzām nulles punktu. Apgrozījums nokritās līdz nullei, turklāt klientiem bija jāatmaksā nauda par iegādātajām pakalpojumiem, kurus viņi nevar izmantot un mēs nevaram nodrošināt. Kā vidutājs starp klientu un piegādātāju, esam salīdzinoši neapskaužamā situācijā, jo klienti naudu vēlas saņemt uzreiz, bet ne visi pakalpojumu sniedzēji spēj to nodrošināt. Tad robu aizpildām mēs," skaidroja Korjagins.

Tūrfirmas vadītājs skaidroja, ka pirmās nedēļas pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas pavadīja arī liela neziņa, kā rīkoties un vai var rēķināties ar valsts atbalstu. Parādoties iespējai pieteikties uz dīkstāves pabalstiem, uzplaiksnījusi zināma cerība, kas tomēr neattaisnojās.

"Ja vidējais atalgojums kompānijā ir vairāk nekā 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, attiecīgi gandrīz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, dīkstāves pabalsta apmērs daudz nespēja palīdzēt. Daļa augsti kvalificētu darbinieku šādu risinājumu atteicās pieņemt un šobrīd jau darbojas citās nozarēs vai meklē darba iespējas ārpus Latvijas," vēstīja Korjagins.

Salīdzinājumam Korjagins minēja situāciju Igaunijā, kur valsts sniedza finansiālu atbalstu, bet uzņēmumi vienlaikus varēja turpināt strādāt. Valsts subsīdija granta veidā, kas nav jāatmaksā, "Baltic Travel Group" Igaunijā bija 60 000 eiro, bet Lietuvā - 23 000 eiro.

"Arī uz valdības plāniem nozares glābšanai raugos gana skeptiski. Šobrīd publiskajā telpā ir izskanējis, ka tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumiem būs iespēja saņemt subsīdijas algu izmaksāšanai 300 eiro apmērā mēnesī. Turklāt, subsīdiju par katru darbinieku darba devējs saņems tikai pēc trīs nostrādātiem mēnešiem. Tāpat izskan idejas par kredītu iespējām no "Altum", tomēr jāņem vērā, ka tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk nav tādu pamatlīdzekļu, kas ļautu pretendēt uz šiem kredītiem," pauda Korjagins.

Viņaprāt, valsts neņem vērā tūrisma nozares ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un kopējās sekas var būt ļoti smagas.

"Vietējam korporatīvajam tūrismam šobrīd ir labākās atveseļošanās iespējas, jo pakāpeniski sāk atvērties dažas robežas, bet jautājums, kas notiks ar ienākošo un konferenču tūrismu? Lietuvā un Igaunijā valsts atbalsts ir būtiski lielāks, kamēr Latvijā kompānijas, kas nodarbojas ar tūrisma eksportu, tiek nogalinātas. Rezultātā valsts riskē zaudēt šāda veida uzņēmumus, un, ja tūrisma plūsmas gada vai divu laikā zināmā mērā atjaunoties, tās vairs nebūs Latvijas uzņēmumu kontrolē, bet gan Lietuvas vai Igaunijas kompāniju pārziņā," norādīja Korjagins.

Viņš informēja, ka kompānijas darbiniekiem Lietuvā sešu mēnešu periodā tiks izmaksāta minimālā alga (pārējo uzņēmums ir tiesīgs piemaksāt no saviem resursiem), valsts uzņemas praktiski visus izdevumus, ko rada biroja uzturēšana, kā arī ir izsniegts vienreizējais grants 23 000 eiro apmērā.

"Latvijā kopš 12.marta esam saņēmuši dīkstāves pabalstu 32 darbiniekiem. Pārējie kļuvuši par darba meklētājiem. Vēl esam saņēmuši nodokļu brīvdienas - centīsimies, lai maksājumi tiktu atlikti uz maksimālo laiku, proti, trīs gadiem, bet tā ir tikai atlikšana. Protams, arī Igaunijā esam samazinājuši darbinieku skaitu, atlikušie darbinieki saņem dīkstāves pabalstu, kuram uzņēmums piemaksā nelielu summu, bet būtiskākā atšķirība, ka viņi var turpināt strādāt un pelnīt," piebilda Korjagins.

Viņš prognozēja, ka lielākie tūrisma nozares uzņēmumi pametīs Latvijas tirgu. Arī "Baltic Travel Group" izskata variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu, uzsākot darbinieku piesaisti.

"Daļa no tirgū atlikušajām nelielajām kompānijām var turpināt darboties pelēkajā zonā, kas valstij atkal nozīmēs papildus galvassāpes. Jau pirms krīzes Latvijas tirgū aktīvi ielauzās kompānijas no Lietuvas, kurām šeit pat nebija biroju vai darbinieku. Domāju, ka krīzes ietekmē viņu konkurētspēja tikai pieaugs, kamēr vietējiem uzņēmumiem - saruks. Pats negatīvākais scenārijs nozīmēs arī to, ka varēsim aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu. Ja iepriekš Latvijā darbojās vien piecas kompānijas, kas vienlaicīgi spēja atvest uz Latviju vērienīgus starptautiskus pasākumus un konferences, tad pēc krīzes nebūs arī to," prognozēja Korjagins.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Jāmaksā šā vai tā: OIK atcelšanai no nākamā gada budžeta prasa 155 miljonus eiro

Ekonomikas ministrija (EM) 2021.gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai papildus vēlas 355,39 miljonus eiro, no kuriem 154,88 miljoni eiro paredzēti obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, informēja EM pārstāve Evita Urpena.

Ekonomika Izstrādāts kadastrālo vērtību projekts - daudziem īpašumiem tā būtiski pieaugs

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis un nodevis publiskajai apspriešanai jauno kadastrālo vērtību projektu, kas daudziem īpašumiem paredz kadastrālo vērtību palielināšanu un varētu stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Ekonomika Piena produktu cenas Latvijā maijā atkal esot samazinājušās

Latvijā maijā ir samazinājušās piena produktu cenas salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ekonomika 3 gadi cietumā! Šādu sodu piespriež par OIK izkrāpšanu 2,5 miljonu apmērā

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lasiet arī

Ekonomika Globālajai ekonomikai šogad prognozē straujāko kritumu kopš Otrā pasaules kara

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvās ietekmes dēļ pasaules ekonomika šogad samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, liecina Pasaules Bankas (PB) jaunākās prognozes.

Sabiedrība Kultūras ministrijas uzņēmumu darbinieku atlīdzībai piešķir 5,9 miljonus eiro

Lai segtu darbinieku atlīdzības izdevumus no ārkārtējās situācijas sākuma līdz 1.oktobrim, Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām valdība šodien nolēma piešķirt 5,9 miljonus eiro.

Ekonomika LIAA likvidēs četras Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēmēju pieprasījuma rezultātā pārskatījusi Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, un nolēmusi likvidēt pārstāvniecības Lietuvā, Polijā, Singapūrā un Kazahstānā, aģentūru LETA informēja LIAA.