• Lāsma,
  • Zanda,
  • Zandis
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Analītiķi: Latvijā vidējā alga pieaugs, atlaižot mazāk atalgotos darbiniekus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 19:57, 27.05.2020

Latvijā vidējā alga šogad pieaugs salīdzinājumā ar pagājušo gadu, darba devējiem atlaižot mazāk atalgotos darbiniekus, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām pirmajā ceturksnī.



Pēc banku analītiķi aplēsēm, šogad Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu palielināties par 1-3%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijā darba samaksas pieauguma temps turpinās samazināties.

"Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā ar zināmu inerci. Tas īstenojas tāpēc, ka izmaiņas ekonomikā notiek nevienmērīgi un ir nepieciešams laiks līdz aktivitātes krituma ietekme nonāk līdz lēmumiem pārskatīt algas. Taču šoreiz šī aizture varētu būt krietni īsāka, ņemot vērā, ka izmaiņas notika strauji," sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka nākamajos ceturkšņos algu pieauguma temps strauji saruks.

Pēc viņa teiktā, pirms tiks veiktas korekcijas algās vispirms notiks papildus izmaksu optimizācija un pārskatīts darbinieku skaits. Tāpat noslodzes kritums šo statistiku neietekmēs.

"Šādās ārkārtas situācijās primārais fokuss tiek vērsts to darbinieku virzienā, kas bieži vien ir mazāk apmaksāti. Šādu soļu rezultātā ietekme uz vidējo algu var būt pozitīva. Arī tas, ka krīzes tiešāk skartās nozares ir ar lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru, var noklusēt realitātē notiekošo. Tāpat algu pārskatīšana parasti notiek gada sākumā un lielam vairumam uzņēmumu process jau bija iesācies, un veiktais algu kāpums uzturēs zināmu inerci statistikā," pauda Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka tuvākā gada laikā uzņēmēji būs ļoti piesardzīgi un ar algu celšanu nesteigsies. Tajā pašā laikā pastiprināts spiediens algu palielinājumam būs no tām nozarēm un profesijām, kas saistītas ar digitalizācijas un tehnoloģiskajiem procesiem.

Pēc Gašpuita minētā, šogad Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu palielināties par 1%, bet nākamgad tā varētu pieaugt par 3-4%.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka krīze ekonomikā bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā, neskatoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6%.

"Protams ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā," piebilda Āboliņš, atzīmējot, ka tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016.gada un līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks.

Āboliņš arī norādīja, ka no nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šā gada pirmajā ceturksnī nebija vērojami. Algu pieaugums fiksēts visās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kur vidējā alga samazinājās par 3%. Šī nozare bija viena no pirmajām, kuras darbība faktiski tika apturēta, taču turpmākajos mēnešos algu kāpums bremzēsies arī citās nozarēs. Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvija ir sasniedzis 13%.

"Krīzes ietekmē daudzu nozaru uzņēmumu finansiālā situācija ir pasliktinājusies un dīkstāves pabalstu saņēmējos ir parādījušies arī lieli ražotāji, tirgotāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tam būs ietekme uz darba algām un it īpaši to mainīgo daļu. Tāpat, visticamāk, samazināsies aplokšņu algu lielums un ēnu ekonomikas problemātiku parādīja arī zemais dīkstāves pabalstu apmērāms daudziem strādājošajiem. Tas viss nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi samazināsies un to aprīlī jau redzam privātpersonu kontu apgrozījuma rādītājos," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka labā ziņa ir tā, ka ekonomikā zemākais punkts varētu būt jau aiz muguras. Daudzi īstermiņa rādītāji kopš aprīļa vidus uzlabojas un arī algu kāpums šogad, visticamāk, būs pozitīvs.

Āboliņš prognozēja, ka vidējā alga šogad Latvijā varētu augt par aptuveni 2-3%, lai gan šis pieaugums būs nedaudz maldinošs.

"Šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši relatīvi zemāk atalgotie strādājošie, piemēram, viesnīcu un restorānu nozarēs. Samazinoties strādājošo skaitam šajās nozarēs, tīri aritmētiski vidējā alga Latvijā augs, pat ja iedzīvotāju kopējie ienākumi, visticamāk, samazināsies. To vajadzētu ņemt vērā, domājot par atsevišķu valsts algu sektorā strādājošo algu indeksāciju turpmākajos gados," uzsvēra Āboliņš.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka algu pieaugums šogad kopumā būs daudz lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču tas joprojām būs.

"Ir pārliecība, ka sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs - tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtams nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Taču šādu pasākumu "tulkojums" statistikā var izrādīties ļoti mulsinošs," sacīja Strautiņš.

Viņš minēja, ka martā vairākkārt samazinājās apgrozījums nozarē ar vidēji vismazākajām algām - izmitināšanā un ēdināšanā, spēcīga un acumirklīga bija arī krīzes ietekme uz nepārtikas mazumtirdzniecību. Šādām ekonomikas struktūras pārmaiņām vajadzētu būt ar augšupvērstu ietekmi uz vidējo algu līmeni. Taču ir svarīga nianse - šajās nozarēs strādājošo īpatsvars un algu fonds nesamazinājās tik strauji, daļēji pateicoties algu subsīdijām.

"Tāpat vidējo algu rādītāju ietekmē salīdzinoši mazāk ražīgo darbinieku atlaišana gan šajā, gan citās nozarēs. Daļēji pateicoties šim efektam, kā arī iepriekš notikušā algu pieauguma inercei, 2009.gadā algu izmaiņas gada laikā negatīvas kļuva tikai maijā, kad ekonomika jau bija patiesi katastrofālā situācijā. Taču nav šaubu, ka šogad daudziem darbiniekiem ienākumi samazināsies. Pamatalgu samazināšana nekļūs par normu, pandēmijas ietekme nozarēs ir ļoti nevienmērīga, vairākām nozarēm ļaunākais jau ir pāri. Tas ir papildu arguments izvairīties no šī gan darbiniekiem, gan darba devējiem psiholoģiski nepatīkamā soļa un krīzi "izsēdēt". Taču algu mainīgās daļas samazināšana vai atcelšana skars daudzus," pauda Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka ļoti sarežģīts ir arī jautājums par ēnu ekonomikas ietekmi. Ekonomikas strukturālajām izmaiņām, visdrīzāk, būs lejupvērsta ietekme - kopumā vairāk cieš nozares ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru. No otras puses, krīzes laikā uzņēmumi ķeras pie dažādiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, tostarp pretlikumīgiem, kā to apliecināja iepriekšējā krīze.

Vienlaikus Strautiņš prognozēja, ka šogad Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu pieaugt par 2%.

"Vīrusa negatīvās ietekmes pirmais vilnis ir bijis daudz īsāks un mazāks, nekā pieejamie fakti lika domāt martā. Taču gada otrā puse vēl ir miglā tīta, valstis eksperimentē ar dažādiem ierobežojumu samazināšanas variantiem, kā arī vērtē epidemioloģisko ietekmi. Mobilitātes dati rāda, ka cilvēku kustība Latvijā ir jau pieaugusi kopš zemākā punkta marta beigās un aprīļa sākumā. Pagaidām sliktu seku tam nav, kas ir iedrošinoši," pauda Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1100 eiro, kas ir par 6,6% jeb 68 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada pirmajā ceturksnī augusi par 6,5%, sasniedzot 1100 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 6,7%, sasniedzot 1104 eiro.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika "Orkla" cels Ādažos vēl vienu ražotni

Būvniecības uzņēmums SIA "Merks" noslēdzis līgumu ar "Orkla" šogad maijā Latvijā izveidoto kompāniju SIA "Orkla Biscuit Production" par cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos, teikts "Merka" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojumā Tallinas biržai.

Ekonomika Vitenbergs: Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ekonomika Sludinājumu platforma jaunajai paaudzei, kas pārvērtīs tirgu

Arvien cilvēki pilnveidojuši un meklējuši veidus, kā veiksmīgāk šķirot informāciju. Senajās civilizācijās šim mērķim kalpoja māla plāksnītes, līdz mūsdienās šo darbu mūsu vietā paveic datorsistēmas un mākslīgais intelekts. Arī sludinājumu portāli ir informācijas servisa vietnes, kurās filtrēšanas sistēma ir būtiska sastāvdaļa, lai palīdzētu lietotājiem veiksmīgāk orientēties datu apjomā un to pārskatāmi strukturētu.

Ekonomika Kazāks: nozīmi saglabās arī skaidrā nauda

Neskatoties uz digitālās valūtas pieaugošo lomu, nozīmi saglabās arī skaidrā nauda, piektdien konferencē "Nauda un sabiedrības drošība" uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Lasiet arī

Sabiedrība LPS: valsts atņem pašvaldībām līdzekļus pabalstiem un algām bērnudārzos

Pašvaldībām novirzītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas samazināšana par 5 procentpunktiem būtiski apdraudēs valsts papildu noteikto obligāto izmaiņu nodrošināšanu pašvaldībās nākamgad un pasliktinās iedzīvotāju situāciju, pēc šodien notikušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdes šādu nostāju aģentūrai LETA pauda LPS.

Ekonomika Augustā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,2%

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2019.gada augustu - patēriņa cenas sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedrība Lielākajām partijām šogad ziedojumos pārskaitīti 177 672 eiro

Lielākajām partijām šogad ziedotāji atvēlējuši 177 672 eiro, liecina aģentūras LETA apkopotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.