• Estere,
  • Hermīne
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


No nākamā gada varētu ieviest nodevu par telefona numuriem

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 21:47, 26.05.2020

No 2021.gada 1.janvāra elektronisko sakaru komersantiem pakāpeniski varētu sākt ieviest nodevu par telefonu numuriem - 0,04 eiro gadā, teikts Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas-mašīnas sakaru pakalpojumiem".



Lai nodevas ieviešana notiktu iespējami saudzīgāk un dotu pietiekamu laiku elektronisko sakaru komersantiem tai sagatavoties, informatīvajā ziņojumā sniegts priekšlikums nodevu ieviest pakāpeniski - ar 2021.gada 1.janvāri pakalpojuma numuriem un starpierīču numuriem, bet ar 2022.gada 1.janvāri pārējiem nacionālajiem numuriem - gan publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem, gan publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem.

Satiksmes ministrija skaidro, ka, izvērtējot sniegto un pieejamo informāciju, secināms, ka no tehnoloģiju attīstības tendenču un Eiropas regulatīvās perspektīvas, ir nepieciešams pārskatīt jautājumu par jaunu numerācijas resursu iedalīšanu interneta lietu (IoT) un mašīnas-mašīnas (M2M) pakalpojumiem. Atsevišķu numerācijas resursu iedalīšana IoT un M2M pakalpojumiem ļautu nodrošināt nepieciešamo numuru skaitu pastāvīgi augošajam pieslēgumu skaitam. Veicot šīs izmaiņas Nacionālajā numerācijas plānā, elektronisko sakaru komersantiem un citiem uzņēmējiem būs skaidra un nemainīga situācija attiecībā uz IoT un M2M numerācijas resursiem ilgā laika posmā, kamēr, tās neveicot, saglabāsies risks numuru iztrūkumam, par ko liecina nākotnes prognozes.

Tomēr, iedalot atsevišķus numerācijas resursus IoT un M2M pakalpojumiem, ir jāņem vērā un jārod risinājumi arī potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar numuru piešķiršanas kārtību vai papildu pienākumiem elektronisko sakaru komersantiem. Satiksmes ministrija kā problemātisku min apstākli, ka šobrīd elektronisko sakaru komersanti, lai nodrošinātu IoT un M2M pakalpojumus, izmanto publiskā mobilā telefonu tīkla (astoņu ciparu) numurus. Tāpēc, stājoties spēkā jaunam regulējumam, veidosies situācija, kurā IoT un M2M pakalpojumu nodrošināšanai vēsturiski izmantotā numerācija neatbildīs Nacionālajā numerācijas plānā noteiktajam. Lai novērstu šo problēmu, Nacionālajā numerācijas plānā jāparedz, ka elektronisko sakaru komersants, kurš līdz attiecīgo grozījumu Nacionālajā numerācijas plānā spēkā stāšanās dienai izmantoja publiskā mobilā telefonu tīkla numurus IoT un M2M pakalpojumu nodrošināšanai, var turpināt tos izmantot nemainītā veidā.

Ņemot vērā, ka dažiem publisko fiksēto telefonu tīklu elektronisko sakaru komersantiem ekspluatācijā atrodas tādas komutācijas iekārtas, kuras nevar uzturēt 11 vai 12 ciparu numerāciju, priekšlikums ir ieviest IoT un M2M pakalpojumu nodrošināšanai divus numerācijas diapazonus, no kuriem viens būtu astoņu ciparu formātā izmantojams lietošanai tikai iekšzemē ar obligātu numuru saglabāšanas pakalpojumu, savukārt otrs - 11 vai 12 ciparu formāta ar numuru saglabāšanas pakalpojumu ierobežojumiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, kas būtu paredzēts iekšzemes un eksteritoriālai izmantošanai. Satiksmes ministrija norāda, ka, ievērojot minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāveic attiecīgu grozījumu izstrāde Nacionālajā numerācijas plānā.

Lai nodevas ieviešana notiktu iespējami saudzīgāk un dotu pietiekamu laiku elektronisko sakaru komersantiem tai sagatavoties, informatīvajā ziņojumā sniegts priekšlikums nodevu ieviest pakāpeniski - ar 2021.gada 1.janvāri pakalpojuma numuriem un IoT un M2M pakalpojuma numuriem, bet ar 2022.gada 1.janvāri pārējiem nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).

Kā teikts informatīvajā ziņojumā Ekonomikas ministrija, izvērtējot precizēto informatīvo ziņojumu ir norādījusi, ka piedāvātās nodevas par katru publiskā fiksētā telefonu tīkla numuru un katru publiskā mobilā telefonu tīkla numuru noteikšana, veicinās racionālu un efektīvu ierobežoto numerācijas resursu lietošanu, kā arī sekmēs godīgu konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalībnieku starpā. Piedāvātais Nodevas lielums ir 0,04 eiro gadā par numuru un tas joprojām būs mazākais Eiropas Savienībā - piemēram, Igaunijā tas ir 0,35 eiro, bet Lietuvā - 0,07 eiro. Kopējais piedāvātās nodevas apjoms gadā veidos tikai aptuveni 0,1% no visu Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu apgrozījuma gadā.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka nodevas ieviešana ļaus samazināt ārvalstu elektronisko komersantu interesi par Latvijas numuriem krāpnieciskos vai izmaksu mazināšanas nolūkos, kā arī uzlabos starptautisko Latvijas reputāciju šajā jomā. Bez tam nodevas ieviešana ir plānota pakāpeniska, tādējādi ļaujot uzņēmumiem savlaicīgi atteikties no neizmantotajiem numuriem un optimizēt numuru blokus, kas, savukārt, ļaus samazināt nodevas gada apjomu.

Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai līdz šī gada 2.jūnijam iesniegt VARAM attiecīgus priekšlikumus, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 15.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos "Nacionālais numerācijas plāns", paredzot numerācijas iedalīšanu starpierīču sakariem (IoT/M2M).

Tāpat Satiksmes ministrijai uzdots Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa ieviešanas ietvaros sagatavot un līdz 21.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas paredz noteikt ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām - no 2021.gada 1.janvāra pakalpojuma numuriem un starpierīču sakaru (IoT/M2M) pakalpojuma numuriem un no 2022.gada 1.janvāra nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Jāmaksā šā vai tā: OIK atcelšanai no nākamā gada budžeta prasa 155 miljonus eiro

Ekonomikas ministrija (EM) 2021.gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai papildus vēlas 355,39 miljonus eiro, no kuriem 154,88 miljoni eiro paredzēti obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, informēja EM pārstāve Evita Urpena.

Ekonomika Izstrādāts kadastrālo vērtību projekts - daudziem īpašumiem tā būtiski pieaugs

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis un nodevis publiskajai apspriešanai jauno kadastrālo vērtību projektu, kas daudziem īpašumiem paredz kadastrālo vērtību palielināšanu un varētu stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Ekonomika Piena produktu cenas Latvijā maijā atkal esot samazinājušās

Latvijā maijā ir samazinājušās piena produktu cenas salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ekonomika 3 gadi cietumā! Šādu sodu piespriež par OIK izkrāpšanu 2,5 miljonu apmērā

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lasiet arī

Ekonomika Uzņēmēji: nodokļu politika traucē Latvijas valsts tautsaimniecības izaugsmei

Esošā nodokļu politika neveicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, tostarp traucē Latvijas valsts tautsaimniecības izaugsmei, aģentūru LETA par uzņēmēju viedokli informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Ekonomika Iespējams, samazinās PVN zālēm, laikrakstiem, pārtikai un restorāniem

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.

Ekonomika Piedāvā mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.