Saulkrastos atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes terminālim Skultes ostā

Par lēmuma "Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību" atcelšanu šodien nobalsoja 14 deputāti, bet viens atturējās.

Jautājumu, ko šāds pašvaldības lēmums mainīs, uzdeva tikai bijušais Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL-TB/LNNK), kurā darbības laikā tika pieņemts šodien atceltais lēmums.

Pašreizējais domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) uzsvēra, ka par atbalstu vai projekta noraidīšanu varēs lemt tikai pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums, jo galvenais aspekts, kas jāņem vērā, ir vides aizsardzība.

Par pieņemto lēmumu pašvaldība informēs Valsts vides dienestu un AS "Skultes LNG Terminal".

LETA jau ziņoja, ka domes ārkārtas sēde sasaukta pēc astoņu Saulkrastu novada deputātu pieprasījuma, pamatojoties uz iedzīvotāju iniciatīvas grupas kārtējo iesniegumu, ko martā saņēmusi pašvaldība.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais iedzīvotāju iniciatīvas grupas iesniegums, tā lūdza Saulkrastu novada domi atcelt 2016.gada 27.jūlija pieņemto lēmumu "Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību", jo uzskatīja, ka tas neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Iedzīvotāji lūdza šo lēmumu atzīt par tādu, kuru nevar ņemt vērā jebkādu Saulkrastu novada domes šī brīža darbību un lēmumu pieņemšanā, kā arī par tādu, kuru nevar ņemt vērā, Saulkrastu novada domei pieņemot galējo lēmumu - atbalstīt vai neatbalstīt termināļa būvniecības projektu.

Iedzīvotāji iesniegumā pašvaldībai norādīja, ka 2016.gada 13.jūlijā Saulkrastu novada domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas sēdē, uz kuru bija ieradies AS "Skultes LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš, tā laika domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL- TB/LNNK) Salmiņam prasījis, kas no pašvaldības ir vajadzīgs projekta īstenošanai. Salmiņš teicis, ka no pašvaldības ir jāsaņem rakstiska atbilde, ka ir saņēmuši un iepazinušies ar sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, kas tiek pievienots dokumentācijā, ka projekts tiek virzīts atbalstīšanai uz domes sēdi.

Iedzīvotāji domes Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas protokolā ir konstatējuši, ka Salmiņš nav konsultējies ar pašvaldību pirms ietekmes novērtējuma veikšanas par paredzētās darbības īstenošanas iespējām pašvaldības teritorijā, kā tas noteikts likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Šajā likumā noteikts, ka pašvaldībai 15 dienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas, būtu jānosūta "Skultes LNG Terminal" savs viedoklis par paredzētās darbības atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Taču domes sēdes protokolā minēts, ka Tautsaimniecības, attīstības un vides komiteja konstatēja, ka termināļa būvniecība nav pretrunā Saulkrastu novada teritorijas plānojumam un ieceri iespējams īstenot.

Domes sēdes protokolā fiksēts, ka Grāvītis, informējot par termināla ieceri teicis, ka sākums būs Saulkrastos, tālu jūrā, bet gāzes vada sauszemes daļa Saulkrastu teritoriju neskars. Savukārt, Līcis norādījis, ka lai projekts realizētos, nepieciešama sākotnējā izpēte.

Saulkrastu novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa norāda, ka Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas un domes sēdes protokolos piefiksētais ir pretrunīgs un nav saprotams, kas ir vērtēts un par ko ir lemts.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā vasarā vairāki desmiti Vidzemes piekrastes iedzīvotāju valsts institūcijām nosūtīja iebildumus pret AS "Skulte LNG Terminal" ieceri būvēt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu un cauruļvadu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais iesniegums.

Pēc Saulkrastos, Krimuldā, Limbažos un Sējā notikušajām sabiedriskajās apspriedēs paustā aicinājuma izteikt viedokli rakstiski, iedzīvotāji norāda, ka viņiem ir kategoriski negatīva nostāja pret projekta "Sašķidrinātās dabasgāzes termināla un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecība" īstenošanu.

Vēstules autori, atsaucoties uz pētījumiem no ekoloģijas viedokļa, norāda, ka viss sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) dzīves cikls, sākot no rūpniecības objektu celtniecības, gāzes sagatavošanas un sašķidrināšanas un beidzot ar tās uzglabāšanu, transportēšanu un regazifikāciju, negatīvi ietekmē vidi.

Iedzīvotāji norāda, ka kaitējums ir īpaši jūtams, ja SDG ražotne atrodas ekoloģiski vērtīgās teritorijās, kur negatīvo ietekmi izjūt retas dzīvnieku un augu sugas, kā arī to mītnes vietas.