• Gudrīte,
  • Strauja
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Martā Latvijā kritušās cenas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:36, 08.04.2020

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Avots: LETA

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 2,6%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas augušas par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,2%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas pieaugušas par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 2,7%.

Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Tāpat alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem bija būtiska ietekme uz cenu kāpumu, tomēr zemāka akcīzes nodokļa pieauguma un sezonālo faktoru ietekmē cenu izmaiņas bija mazākas, nekā ierasts. Visbūtiskākā pazeminošā ietekme mēneša laikā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+2,9%). Cenas pieauga arī šokolādei (+4,9%), cūkgaļai (+2,3%), olām (+4,2%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), kafijai (+2,3%), brokastu pārslām (+6,1%) un sviestam (+2,8%). Savukārt cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem ( 3,7%) un svaigiem augļiem (-2,6%). Arī mājputnu gaļai (-2%) olīveļļai (-10,6%), pienam (-2,1%) un kartupeļiem (-4,3%) cenas mēneša laikā samazinājās.

Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. 2020.gada 1.martā pieauga akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 7,9%, bet apaviem - par 15,8%.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 2,6%. Degviela kļuva lētāka par 7%, tostarp dīzeļdegvielas cena samazinājās par 8,3%, benzīna - par 5,8%, bet auto gāzes - par 4,5%.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 1,6%. Vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, daiļliteratūras grāmatām un ziediem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums mēneša laikā bija zobārstniecības pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, cietajam kurināmajam, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un mājokļa īres maksai.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ņemot vērā cenu reģistrēšanas grafiku, martā Covid-19 ierobežojumi ietekmēja tikai komplekso ceļojumu un pasažieru pārvadājumu pa jūru apakšklases. Neskatoties uz to, ka šīm apakšklasēm aprēķins balstās uz mazāku cenu skaitu, nekā ierasts, un līdz ar to atspoguļo tikai marta pirmās puses cenu izmaiņu tendences, kopējais patēriņa cenu indekss atbilst kvalitātes prasībām un ir uzskatāms par ticamu.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada martā, salīdzinot ar 2019.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,1%), cūkgaļai (+15,5%), mājputnu gaļai (+6,5%) un gaļas izstrādājumiem (+10,1%). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+9,1%) un svaigiem dārzeņiem (+4,7%). Dārgāka bija maize (+3,5%), konditorejas izstrādājumi (+2,9%), cukurs (+4,3%), augļu un dārzeņu sulas (+3,4%), rīsi (+9,5%). Savukārt lētāks kļuva biezpiens (-9,1%), piena produkti (-3,5%), kartupeļi (-11,5%), piens (-4,6%).

Apģērbiem vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,5%, bet apaviem - par 4%.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar pagājušā gada martu pieauga par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 1,1%, ko noteica cenu kritums degvielai par 4,7%, galvenokārt dīzeļdegvielai - par 8,1% un auto gāzei - par 4,3%, kamēr benzīnam vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā kļuva dārgāki par 1,9%.

Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,9%, bet ēdnīcu pakalpojumiem - par 5%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums gada laikā bija siltumenerģijai, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, mājokļa īres maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un cietajam kurināmajam.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Reirs dusmīgs: VID plāni korupcijas izskaušanai muitā neesot gana efektīvi

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) līdzšinējie priekšlikumi un plāni korupcijas izskaušanā muitā nav pietiekami efektīvi, tāpēc no VID vadītājas Ievas Jaunzemes un muitas vadības tiek sagaidīta ātra un drosmīga rīcība, pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ekonomika Valdība paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām

Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, otrdien lēma Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā.

Ekonomika Pēc Linkaita uzdevuma izstrādāts plāns krīzes situācijām vilcienu satiksmē

VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Pasažieru vilciens" un Autotransporta direkcija, izpildot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) uzdevumu, ir izstrādājušas vienotu sadarbības un rīcības plānu krīzes situācijām, kad ir apstājusies vilcienu kustība, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Ekonomika Eksperte: Uz jaunu investīciju bumu Latvijā tuvākajā laikā grūti cerēt. Kāpēc?

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus, intervijā aģentūrai LETA atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

Lasiet arī

Sabiedrība Latvijā veidos digitālo inovāciju centrus

Latvijā 2021.gadā plānots izveidot digitālo inovāciju centru tīklu, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Sabiedrība Ar kampaņu "#plussnevismīnuss" aicina atbalstīt Latvijas uzņēmējus

Vairāki Latvijas uzņēmēji apvienojušies, lai sadarbībā ar mārketinga komunikācijas aģentūru "Alpha" radītu sociālo kampaņu "#plussnevismīnuss", kas cīnoties ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, krīzes apstākļos mudina īpaši atbalstīt pašmāju uzņēmējdarbību, aģentūru LETA informēja kampaņas pārstāve Vineta Pigite.

Ekonomika Latvijā pirmajā ceturksnī reģistrēts par 14,7% mazāk jaunu vieglo automašīnu

Latvijā šogad pirmajos trijos mēnešos reģistrētas 4359 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 14,7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Auto asociācijas apkopotā informācija.