• Bārbala,
  • Līksma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Martā Latvijā kritušās cenas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:36, 08.04.2020


Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Foto: LETA

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 2,6%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas augušas par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,2%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas pieaugušas par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 2,7%.

Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Tāpat alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem bija būtiska ietekme uz cenu kāpumu, tomēr zemāka akcīzes nodokļa pieauguma un sezonālo faktoru ietekmē cenu izmaiņas bija mazākas, nekā ierasts. Visbūtiskākā pazeminošā ietekme mēneša laikā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+2,9%). Cenas pieauga arī šokolādei (+4,9%), cūkgaļai (+2,3%), olām (+4,2%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), kafijai (+2,3%), brokastu pārslām (+6,1%) un sviestam (+2,8%). Savukārt cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem ( 3,7%) un svaigiem augļiem (-2,6%). Arī mājputnu gaļai (-2%) olīveļļai (-10,6%), pienam (-2,1%) un kartupeļiem (-4,3%) cenas mēneša laikā samazinājās.

Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. 2020.gada 1.martā pieauga akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 7,9%, bet apaviem - par 15,8%.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 2,6%. Degviela kļuva lētāka par 7%, tostarp dīzeļdegvielas cena samazinājās par 8,3%, benzīna - par 5,8%, bet auto gāzes - par 4,5%.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 1,6%. Vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, daiļliteratūras grāmatām un ziediem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums mēneša laikā bija zobārstniecības pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, cietajam kurināmajam, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un mājokļa īres maksai.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ņemot vērā cenu reģistrēšanas grafiku, martā Covid-19 ierobežojumi ietekmēja tikai komplekso ceļojumu un pasažieru pārvadājumu pa jūru apakšklases. Neskatoties uz to, ka šīm apakšklasēm aprēķins balstās uz mazāku cenu skaitu, nekā ierasts, un līdz ar to atspoguļo tikai marta pirmās puses cenu izmaiņu tendences, kopējais patēriņa cenu indekss atbilst kvalitātes prasībām un ir uzskatāms par ticamu.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada martā, salīdzinot ar 2019.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,1%), cūkgaļai (+15,5%), mājputnu gaļai (+6,5%) un gaļas izstrādājumiem (+10,1%). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+9,1%) un svaigiem dārzeņiem (+4,7%). Dārgāka bija maize (+3,5%), konditorejas izstrādājumi (+2,9%), cukurs (+4,3%), augļu un dārzeņu sulas (+3,4%), rīsi (+9,5%). Savukārt lētāks kļuva biezpiens (-9,1%), piena produkti (-3,5%), kartupeļi (-11,5%), piens (-4,6%).

Apģērbiem vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,5%, bet apaviem - par 4%.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar pagājušā gada martu pieauga par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 1,1%, ko noteica cenu kritums degvielai par 4,7%, galvenokārt dīzeļdegvielai - par 8,1% un auto gāzei - par 4,3%, kamēr benzīnam vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā kļuva dārgāki par 1,9%.

Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,9%, bet ēdnīcu pakalpojumiem - par 5%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums gada laikā bija siltumenerģijai, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, mājokļa īres maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un cietajam kurināmajam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgas pašvaldība Vecrīgas pievilcību cer vairot ar labiekārtojumu

Rīgas pašvaldība šogad Vecrīgā plāno uzstādīt vairāk nekā 200 dažāda veida labiekārtojuma elementus un pārbūvēt vairākas Vecrīgas ielas.

Ekonomika Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem.

Ekonomika «Tesla» peļņa pirmajā ceturksnī sarukusi par 55%

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 1,1 miljarda dolāru peļņu, kas ir par 55% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts otrdien publiskotajā autoražotāja paziņojumā.

Ekonomika Latvijas inovācijas pārvērtīsies peļņā (VIDEO)

Pētnieki varēs turpināt pētījumus LU, vienlaikus veidojot jaunizveidotā uzņēmuma zinātnisko izcilību un pamatvērtību.

Lasiet arī

Ekonomika Par depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem varēs atgūt desmit centus

Par depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem iedzīvotāji varēs atgūt 0,10 eiro, liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie depozīta sistēmas darbības noteikumi.

Ekonomika Darījumu skaits ar privātmājām Rīgā un Rīgas apkārtnē pērn samazinājies par 6,5%

Darījumu skaits ar privātmājām Rīgā un Rīgas apkārtnē pērn samazinājies par 6,5%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" Latvijas nekustamo īpašumu tirgus 2019.gada pārskatā.

Sabiedrība Latvijā veidos digitālo inovāciju centrus

Latvijā 2021.gadā plānots izveidot digitālo inovāciju centru tīklu, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Sabiedrība Ar kampaņu "#plussnevismīnuss" aicina atbalstīt Latvijas uzņēmējus

Vairāki Latvijas uzņēmēji apvienojušies, lai sadarbībā ar mārketinga komunikācijas aģentūru "Alpha" radītu sociālo kampaņu "#plussnevismīnuss", kas cīnoties ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, krīzes apstākļos mudina īpaši atbalstīt pašmāju uzņēmējdarbību, aģentūru LETA informēja kampaņas pārstāve Vineta Pigite.