Latvijas olu ražošanas nozarē Covid-19 dēļ ir kritiska situācija

ZM informēja, ka olu sektorā Latvijā ražotāji nodrošina 160% no vietējā patēriņa apjoma, tādēļ pieprasījuma samazinājums Eiropas Savienības (ES) tirgū tūlītēji negatīvi ietekmē nozari. Saskaņā ar olu ražotāju sniegto informāciju būtiski samazinājies pieprasījums pēc olu pārstrādes produktiem, jo tie visvairāk bija pieprasīti viesmīlības nozarē, samazinās arī olu realizācijas iespējas ES dalībvalstīs ieviesto ierobežojumu dēļ.

Tāpat Latvijā gadā saražo 138% piena produktu no vietējā patēriņa apjoma, un piena pārstrādātājiem krīzes laikā grūtības rada eksportam paredzētās produkcijas realizācija, īpaši sieram un piena pulverim. Tādējādi pārstrādes uzņēmumiem nerealizējamo produktu krājumu veidošanās rada papildu izmaksas, nākas iesaldēt līdzekļus un trūkst apgrozāmo līdzekļu. Tāpat Zemkopības ministrija saņēmusi informāciju no piena lopkopības saimniecībām par svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē saimniecību ieņēmumus.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) kontekstā ar iepriekš minēto aicināja ārkārtējās situācijas laikā izvēlēties vietējo lauksaimnieku un ražotāju produkciju, jo tādējādi iespējams atbalstīt ne tikai lauksaimniecības nozari, bet valsts tautsaimniecību kopumā.

"Ārkārtējā situācija valstī līdz ar vīrusa Covid-19 ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem sagādā ievērojamas neērtības kā iedzīvotājiem, tā arī sarežģītus izaicinājumus un grūtības pašmāju lauksaimniekiem un ražotājiem. Ir svarīgi ne vien ievērot pašizolāciju un sociālo distancēšanos, bet arī savās ikdienas gaitās sniegt tik ļoti nepieciešamo atbalstu pašmāju lauksaimniekiem un uzņēmējiem," uzsvēra Gerhards.

Viņš aicināja, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, Lieldienu svētku galdam savā mājsaimniecībā izvēlēties Latvijas vietējos produktus, tādējādi ikvienam iedzīvotājam esot daļai no nozīmīga atbalsta pašmāju olu, piena, gaļas, graudu, dārzeņu un citu nozaru ražotājiem, lauksaimniecības nozarēm un valstij kopumā.

Pēc Gerharda skaidrotā, sabiedrības atbalsts pašmāju ražotājiem ir īpaši svarīgs ārkārtējās situācijas laikā - tas ir atbalsts lauksaimniekiem, ražotājiem un vietējiem uzņēmējiem, kas nodrošina sabiedrību ar pārtikas produktu pieejamību. Tāpat izvēle par labu Latvijas produktam importa preču vietā ir atbalsts arī valsts tautsaimniecībai kopumā.

"Jo vairāk mēs kā sabiedrība spēsim atbalstīt vietējos ražotājus, jo vairāk noturēsim Latvijas iedzīvotāju samaksātos līdzekļus valsts ekonomikā. Tas ir kvalitatīvs vietējais produkts cilvēkiem, tā ir darbavietu saglabāšana un nodrošināšana, kā arī nodokļi valsts budžetā, kurus iespējams izmantot valstiski nozīmīgiem pasākumiem - arī atbalsta mehānismiem visdažādākajām nozarēm un iedzīvotājiem kopumā," viņš atgādināja.

ZM aicina ikvienu iedzīvotāju izvēlēties vietējos produktus, kā arī motivēt savus ģimenes locekļus, draugus un paziņas iegādāties tieši pašmāju produkciju, izmantojot arī tēmturi sociālajos tīklos - #AtbalstiVietējo, vienlaikus neaizmirstot arī par sociāli atbildīgas rīcības vēstnesi-tēmturi #PaliecMājās.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijā pausto Covd-19 izraisītā krīze negatīvi ietekmē piena ražošanu un pārstrādi. Aprīļa sākumā piena iepirkuma cena samazinājusies par 10-15% salīdzinājumā ar marta sākumu, kā arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apmērs krasi sarūk.

"Izskatās, ka pasaules, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī visā krīzes situācijā atkal tiks ierauti piena ražotāji, kas cieta jau 2014.gada Krievijas embargo rezultātā un vairākus gadus nespēja atgūties. Tikai pēdējo trīs gadu laikā situācija kaut cik nostabilizējās un atkal tā kļūst nestabila, un piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām," pauda asociācijā.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis atzīmēja, ka valsts līmenī jāizstrādā plāns, kā Latvijā noturēt vēl ražojošās zemnieku saimniecības, kas spēj nodrošināt darbavietas un dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam.