• Alīna,
  • Rūsiņš,
  • Sandris
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:45, 06.04.2020 1


Covid-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" novirzīs 2,04 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).


Foto: LETA

Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam panāca konceptuālu vienošanos par valsts atbalsta sniegšanu mediju nozarei.

Kopumā mediju darbības nodrošināšanai tiks novirzīti 2,04 miljoni eiro. No tiem 600 000 eiro tiks novirzīti drukāto mediju un komerciālo interneta ziņu portālu atbalstam, 223 001 eiro tiks novirzīts, lai segtu abonētās preses piegāžu izmaksas, bet 218 000 eiro tiks novirzīti elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraides izmaksu segšanai.

Plānots, ka Kultūras ministrijas un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus sagatavos uz otrdienas, 7.aprīļa, Ministru kabineta sēdi.

FM uzsvēra, ka Reira vadītā darba grupa pauda konceptuālu atbalstu finansējuma novirzīšanai mediju nozarei, jo "mediji šajā laikā ir stratēģiski svarīga nozare, sevišķi no nacionālās drošības aspekta".

Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sagatavojusi valsts atbalsta programmu TV un radio vietējā satura un pārraižu nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19 krīzes apstākļos.

NEPLP loceklis Jānis Eglītis skaidroja, ka ir sagatavots elektronisko plašsaziņas līdzekļu Covid-19 krīzes stabilizācijas plāns, kas paredz komerciālo radio un TV darbības nodrošināšanu ārkārtējās situācijas apstākļos un garantēs, ka sabiedrību turpina saņemt kvalitatīvu un daudzveidīgu informāciju.

Eglītis tāpat akcentēja, ka programma ļaus medijiem paturēt darbā žurnālistus, populārāko raidījumu vadītājus un citus satura radītājus, nodrošinot viņiem krīzes apstākļos tik nepieciešamās sociālās garantijas, vienlaikus veicinot godīgus spēles noteikumus nozarē pēc krīzes pārvarēšanas.

NEPLP uzsvēra, ka mediju joma patlaban ir kraha priekšā, ņemot vērā straujo reklāmas ieņēmumu kritumu. Atsevišķiem komerciālajiem radio un TV reklāmas ienākumi aprīli samazinājušies pat par 80%, savukārt vidēji nozarē - uz pusi. Daļa radio jau sākusi darbinieku atlaišanu.

Pēc NEPLP minētā, komerciālie elektroniskie mediji uz ārkārtējās situācijas laiku varētu pretendēt uz aptuveni 1,6 miljonu eiro finansējumu. Lielāka daļa konkursa kartībā tiktu sadalīta esošo TV un radio ziņu pārraižu, pētniecisko un izklaidējoši informatīvo, kā arī kultūras raidījumu pārraižu turpināšanai. Galvenais akcents konkursos tiks likts uz žurnālistu un citu satura radītāju algošanai novirzīto izmaksu kompensēšanu. Konkursos varēs piedalītie tikai tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļu, kuri ar saviem darbiniekiem būs noslēguši darba līgumus un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tāpat uz ārkārtējās situācijas laiku paredzēts komercmedijus atbrīvot no ar apraidi saistītajām izmaksām, kas mēnesi kopumā pārsniedz 200 000 eiro.

Pēc plāna pieņemšanas un konkursu komercmediju atbalstam izsludināšanas NEPLP gatavos pieprasījumu par situācijas stabilizēšanu sabiedriskajos medijos, bez kuru pilnvērtīgas darbības nav iedomājama Latvijas informatīvas telpas drošība. Pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio aplēsēm sabiedrisko mediju iespējamie zaudējumi no reklāmas ieņēmumu krituma šogad varētu sasniegt 1,4 miljonus eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ar Krieviju sadarbojas mazāk nekā 1% LTRK dalībuzņēmumu (+VIDEO)

Tiek apspriestas iespējas ātri pārtraukt eksportu uz agresorvalsti.

Ekonomika Siguldas uzņēmēji apvienojas (+VIDEO)

Izaicinājums ir attīstības perspektīva ekonomiskajai izaugsmei.

Ekonomika Rīgas pašvaldība Vecrīgas pievilcību cer vairot ar labiekārtojumu

Rīgas pašvaldība šogad Vecrīgā plāno uzstādīt vairāk nekā 200 dažāda veida labiekārtojuma elementus un pārbūvēt vairākas Vecrīgas ielas.

Ekonomika Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem.

Lasiet arī

Sabiedrība Līdz 10.februārim pagarina ārkārtējo situāciju četrās Latgales pašvaldībās

Ņemot vērā nelegālās imigrācijas spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība šodien nolēma līdz 10.februārim pagarināt ārkārtējo situāciju četrās Latgales pašvaldībās.

Sabiedrība Iedzīvotājiem atgādina: joprojām jāievēro virkne ierobežojumu

Beidzoties ārkārtējai situācijai, iedzīvotājiem arī turpmāk būs jāievēro virkne ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītu ierobežojumu, pagājušajā nedēļā lēma valdība.

Sabiedrība Kariņš: valdība neplāno neko plaši atvērt

Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ekonomika «Uzvedas kā skolas puika»: Skaistumkopšanas asociācija par Pavļutu

Skaistumkopšanas nozaru asociācijas ir nepatīkami pārsteigtas par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) nevēlēšanos iedziļināties nozares specifikā, pēc ceturtdien notikušās valdības sēdes, kurā tika lemts par ierosinājumiem atļaut atsākt strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) vadītājas.