Īres tirgus brūk: Darbu zaudējušie atstāj dzīvokļus, jaunu īrnieku nav

Uzņēmuma "Rent In Riga" valdes loceklis Jānis Lipša spriež, ka potenciālo īrēt gribētāju skaits pašlaik samazinājies par aptuveni 50 līdz 60%. Viņš atzīst, ka aizvadītajās divās nedēļās, kopš Latvijā izsludināts ārkārtējs stāvoklis, visbiežāk dzīvokļu īres līgumi izbeigti ar tiem īrniekiem, kuri strādāja tajās nozarēs, kuras koronavīrusa izplatības ietekmē cieta pirmās un visvairāk. Tāpat izjukuši daudzi jau iesāktie darījumi ar dzīvokļiem, kurus Rīgā vēlējās īrēt, piemēram, aviācijas piloti un ārvalstu studenti.

Pēc viņa novērotā, pašlaik daļa dzīvokļu izīrētāju piekrīt uz noteiktu laiku samazināt līdz šim pieprasīto īres maksu, lai dzīvokļi nepaliktu pavisam tukši un lai viņiem nebūtu jācieš zaudējumi. Tāpat daļa īpašnieku sākuši piedāvāt dzīvokļus par mazāku īres maksu nekā līdz šim.

Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska teic, ka stāvoklis īres tirgū ir neapskaužams, tas vienādi nospiež gan īrniekus, gan izīrētājus. Arī viņa atzīst, ka pašlaik pieaug to īrnieku skaits, kuri lūguši dzīvokļu īpašniekus samazināt līgumos noteikto īres maksu vai uz noteiktu laiku atlikt maksājumus.

Jautāta, kā rīkojas īpašnieki, Rita Bednarska atbild, ka dažādi. Godprātīgi īpašnieki atsaucas īrnieku lūgumiem un nevienu no dzīvokļiem ārā nedzenot. Sevišķi tad, ja īrnieki bijuši kārtīgi un laikā maksājuši par īri.

Arī pēc Rīgas Namīpašnieku biedrības datiem, diemžēl arvien vairāk ir to īrnieku, kuri spiesti atstāt īrētos dzīvokļus, tāpēc ka zaudējuši darbu un pastāvīgus ienākumus. Sevišķi tas skar tos īrniekus, kuri strādājuši nozarēs, kuras nesaņem Valsts ieņēmumu dienesta atbalstu. Savukārt izīrētāji tik un tā spiesti maksāt par apkuri, kuru apkures laikā atslēgt nav iespējams, tāpat par citiem komunālajiem pakalpojumiem.

Uz jautājumu, kā pašlaik izīrētāji rīkojas ar īrnieku iemaksāto drošības naudu vienas mēneša maksas apmērā, namīpašnieku pārstāve atbild, ka pēc līguma noteikumiem izīrētājiem to būtu tiesības paturēt. Bet, viņasprāt, šajos apstākļos no izīrētāju puses būtu godīgi to atmaksāt īrniekiem. Rita Bednarska aicina izīrētājus neiedzīvoties uz īrnieku rēķina un atdot šo drošības naudu īrniekiem vai viņu vietā samaksāt komunālo pakalpojumu parādus, ja tādi radušies.

Jautāta, ko šajos apstākļos iesākt izīrētājiem, lai nezaudētu kārtīgus īrniekus, kuri pašlaik, nespēdami maksāt par īri, plāno pārcelties uz citu dzīvesvietu, “Ober Haus Real Estate Latvia” pārstāve Evita Zemberga-Zakalovska iesaka piedāvāt īres maksas samazinājumu uz diviem līdz trim mēnešiem – 20 līdz 50% apmērā no līgumā noteiktās īres maksas.