Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija vien Lietuvā (9,4 eiro stundā), Rumānijā (7,7 eiro) un Bulgārijā (5,4 eiro). Ungārijā darbaspēka izmaksas ekonomikā bijušas identiskas kā Latvijā.
Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 13,4 eiro.
Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (44,7 eiro), Luksemburgā (41,6 eiro), Beļģijā (40,5 eiro), Francijā (36,6 eiro), Nīderlandē (36,4 eiro) un Zviedrijā (36,3 eiro).
ES vidēji šis rādītājs bija 28,2 eiro, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2018.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2018.gadu pieaugušas par 2,5%, sasniedzot 31,4 eiro stundā.
No eirozonas valstīm vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada izteiksmē reģistrēts Slovākijā (+7,8%), Igaunijā (+7,7%) un Latvijā (+7,4%). Lietuvā pērn fiksēts 4,6% kāpums, bet vienīgā ES valsts, kur darbaspēka izmaksas samazinājās, bija Zviedrija (-1%). Mazākais darbaspēka izmaksu pieaugums starp eirozonas valstīm bijis Maltā (+1%) un Somijā (+1,4%).
Ārpus eirozonas esošo ES valstu vidū lielākais darbaspēka izmaksu, rēķinot vietējā valūtā, kāpums pērn bijis Rumānijā (+13,1%) un Bulgārijā (+11,7%).
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri