Bezdarbnieku pabalstu varētu izmaksāt pat līdz pusgadam ilgāk

Viņa atzina, ka šajā situācijā strādājošajiem, kuri nonākuši dīkstāvē, primāri varētu līdzēt valdības ieviestie dīkstāves pabalsti, taču tā tas nebūs visos gadījumos. "Tāpēc mēs jau esam izvērtējuši dažādus variantus un tuvākajā laikā iešu uz valdību ar piedāvājumu," sacīja ministre.

Petraviča atklāja, ka viņas piedāvājums, visticamāk, būs bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu pagarināt par četriem vai sešiem mēnešiem, taču pagaidām vēl neesot skaidrs, kādai vajadzētu būt šajā laika periodā izmaksājamajai pabalsta summai.

Pēc ministres teiktā, pabalsta apmēram noteikti gan vajadzētu būt tādam, lai cilvēks būtu motivēts iespējami ātrāk atgriezties darbā. Par visām šīm detaļām vēl notikšot pārrunas.

LETA jau ziņoja, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", kas ļāva samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu par vienu mēnesi, proti, līdz astoņiem mēnešiem. Tomēr pēc ārkārtējās situācijas iestāšanās saistībā ar Covid-19 Petraviča paziņoja, ka Labklājības ministrija (LM) tuvākā laikā varētu rosināt pārskatīt pabalsta izmaksas ilgumu atsevišķām grupām.

Gada sākumā spēkā stājušies likuma grozījumi ļāva bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem. Tāpat tika samazināts arī bezdarbnieka pabalsta apmērs, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi - no 75% uz 50%, un par septīto un astoto mēnesi - no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Taču ministre pagājušajā nedēļā atzina, ka situācija ir krasi mainījusies un viņa nav gribējusi uzreiz sākt diskusiju par kārtējo termiņa pagarināšanu, taču ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks viņu papildināja, ka "atsevišķos gadījumos varbūt būs jāpagarina bezdarbnieku pabalsta izmaksas un pagaidām nav zināms par ko tieši varam runāt, laiku, apmēru, vai jāiesaldē pašreizējais izmaksas apjoms".

Petraviča arī norādīja, ka pašreizējā sociālā budžeta uzkrājums ir vairāk nekā viens miljards eiro, tomēr, lai neradītu lielāku slogu uz to, darba devēji tiek mudināti rūpīgi izvērtēt, vai tiešām darbinieks ir jāatlaiž. Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti rūpīgi reaģē uz pašreizējiem notikumiem, bet, kā piebilda Alliks, tālākā speciālā budžeta nākotne ir atkarīga no ekonomikas un tās spējas atgūties.

Vaicāts, vai nākotnē nevarētu rasties izaicinājumi bezdarbnieku pabalsta izmaksā, valsts sekretārs norādīja, ka iepriekšējās krīzes laikā kopumā tika atlaisti aptuveni 250 000 cilvēki, kas liecina par sociālās apdrošināšanas sistēmas kapacitāti.

Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārprofilējas un uzsāk ražot pašreiz nepieciešamās preces, stāstīja ministre, piebilstot, ka katrs šajā situācijā izvērtē to kā varētu turpināt darbu un darīt ko citu. Turpretim Alliks mudināja iedzīvotājus pielāgoties pašreizējai situācijai. "Šis ir jaunu, netradicionālu risinājumu laiks," sacīja valsts sekretārs.