• Lāsma,
  • Zanda,
  • Zandis
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Latvijai paredz būtisku ekonomikas kritumu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:13, 26.03.2020 1

Latvijas Banka šogad Latvijā prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 6,5%, bet gada vidējā inflācija lēsta 0,5% apmēra, aģentūrai LETA pavēstīja centrālajā bankā.



"Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020.gadā samazināsies par 6,5%," pauda Latvijas Bankā, atzīmējot, ka vēl pagājušā gada beigās Latvijas ekonomikā šajā gadā tika prognozēts pieaugums 2,6% apmērā.

Vienlaikus Latvijas Bankā uzsvēra, ka jaunākās prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē ekonomiskā atsāktos izaugsme.

Pēc Latvijas Bankas ekonomistu vērtējuma, Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību.

"Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apmēra un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku," norādīja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā minēja, ka starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. Tostarp Starptautiskais Valūtas fonds šogad prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eirozonā svārstās no -5% līdz -1,7%.

"Šāds ļoti nelabvēlīgs un visaptverošs globālais šoks īstermiņā rada problēmas uzņēmumiem nodrošināt naudas plūsmu kārtējo saistību pildīšanai, apdraudot uzņēmumu maksātspēju. Mērķētie Latvijas valdības atbalsta pasākumi ir izšķirīgs solis krīzes ietekmes mazināšanai, lai īstermiņa saimnieciskās darbības pārrāvumi neradītu būtisku tautsaimniecības kapacitātes samazinājumu, kas aizkavētu atveseļošanos brīdī, kad koronavīrusa izplatīšanās tiktu apturēta, tādējādi radot paliekošu negatīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus svarīgi sniegt atbalstu dīkstāvē nonākušajiem un bez ienākumiem palikušajiem iedzīvotājiem, nepieļaujot būtisku sociālo problēmu saasināšanos un iekšzemes pieprasījuma sarukumu," uzsvēra Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka pašlaik izziņotie valdības pasākumi ir solis pareizā virzienā, tomēr tiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem nozīmīgajam krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, aptverot plašu tautsaimniecības jomu loku, un ierobežotiem uz krīzes laiku.

Tāpat centrālajā bankā minēja, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par fiskālo noteikumu apturēšanu ar mērķi krīzes situācijā dot iespēju valdībām krīzes negatīvo seku mazināšanai rīkoties elastīgi attiecībā uz budžeta finansēm. Tāpat Eiropas Savienības noteikumi par valsts atbalstu ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi sniegt finansiālo atbalstu uzņēmumiem.

"Latvija salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir bijusi fiskāli atbildīga, nodrošinot samērā zemu valsts parāda līmeni, kas tagad krīzes apstākļos ļauj sniegt tautsaimniecībai nepieciešamo atbalstu. Turklāt pašreizējā situācija kardināli atšķiras no 2008.-2009.gada krīzes, kad valstij bija jāsamazina izdevumi. Šoreiz, pateicoties iepriekšējos gados ievērotajai fiskālajai disciplīnai, kā arī līdzsvarotai tautsaimniecības attīstībai un makroekonomisko nelīdzsvarotību neesamībai, valstij ir iespējas aizņemties, lai atbalstītu ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā uzsvēra, ka izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa negatīvo ietekmi pirmajā pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas.

"Gan Latvijā, gan citās valstīs izsludinātā ārkārtējā situācija un ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, jau tagad nozīmīgi lejupvērsti ietekmē tautsaimniecību. Ierobežojošie pasākumi tiešā veidā slāpē vairāku nozaru darbību Latvijā. Taču negatīvā ietekme skar faktiski visas tautsaimniecības nozares, darbojoties gan piedāvājuma puses šokiem (loģistikas un starppatēriņa piegādes ķēžu pārrāvumi un izmaksu kāpums), gan ārējā un iekšējā pieprasījuma un noskaņojuma šokiem," pauda Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka aplēse par ekonomikas kritumu šajā gadā par 6,5% balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota, proti, ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga.

"Prognozēts, ka koronavīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, un kritums būtiski pastiprinājies otrajā ceturksnī. Savukārt otrajā pusgadā tautsaimniecība sākusi atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm, gan pakāpeniski atjaunojoties atliktajam iekšzemes patēriņam, bet investoru piesardzība varētu saglabāties ilgāk," skaidroja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā minēja, ka publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums otrajā ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020.gadā kopumā šajās nozarēs - aptuveni par 30%.

Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu pārvadājumu kavēšanās dēļ. Tādējādi gadā kopumā Latvijas Banka šajā nozarē prognozē aptuveni 20% kritumu.

Latvijas Bankā arī uzsvēra, ka Covid-19 nelabvēlīgi ietekmēs plašu nozaru loku. Arī apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, tāpēc paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Gada otrajā pusē, globālajam pieprasījumam atjaunojoties, paredzama preču ražošanas strauja atsākšanās, ņemot vērā arī krājumu izsīkumu krīzes periodā un nepieciešamību tos atjaunot.

Pēc Latvijas Bankas ekspertu prognozētā šogad eksports samazināsies par 8%, bet imports - par 9,4%.

Latvijas Bankā norādīja, ka tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos, kas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības apgrozījuma. Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ.

Savukārt investoru piesardzība, pēc Latvijas Bankā prognozētā, atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un kredītu pieejamības dinamika.

"Nelabvēlīgā ietekme uz plašu nozaru loku krasi pasliktinās situāciju arī darba tirgū," norādīja Latvijas Bankā, piebilstot, ka tomēr, ņemot vērā valdības atbalstu uzņēmēju izmaksu atslogošanai, tostarp paredzot dīkstāves pabalstus un scenārijā paredzēto būtisko, bet īslaicīgo ekonomiskās izaugsmes kritumu, ietekme uz bezdarba pieaugumu vērtējama būtiski mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējās globālās krīzes laikā.

Vienlaikus Latvijas Bankā prognozēja, ka daudzi uzņēmumi optimizēs izmaksas, tostarp darbaspēka izmaksas, apstādinot darba algu izaugsmi gada skatījumā. Tas kopā ar nodarbinātības kritumu un aplēsēm par 20 000 bezdarbnieku skaita pieaugumu krīzes ietekmē atspoguļosies patēriņa kritumā, ko var pastiprināt ar augsto nenoteiktību saistītā patērētāju piesardzība.

"Prognozējams, ka inflācija noslīdēs tuvu nullei, īpaši otrajā pusgadā, jo būtisku cenas samazinošu ietekmi rada naftas cenu sarukums vispirms koronavīrusa izplatīšanās un prognozētā globālā pieprasījuma krituma dēļ, martā tam būtiski pastiprinoties tā saucamā naftas cenu karu ietekmē," minēja Latvijas Bankā.

Pēc Latvijas Bankā skaidrotā, iekšzemes cenu kritums gaidāms zemākas ekonomiskās aktivitātes un ienākumu samazināšanās dēļ. Lai gan varētu būt vērojams augšupvērsts spiediens uz rūpniecisko preču cenām Latvijas importa no Ķīnas aizvietošanas un piegādes ķēžu traucējumu dēļ, tomēr tas ne tuvu nekompensēs cenu samazināšanos vājā pieprasījuma dēļ.

Vienlaikus Latvijas Bankā arī uzsvēra, ka koronavīrusa izplatīšanās apkarošanai ieilgstot, redzējums par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās izredzēm būtiski pasliktinātos, un izaugsmes riski ir lejupvērsti.

"Tomēr, ņemot vērā, ka tautsaimniecības dinamika līdz šim bija veselīga un bez hroniskām makroekonomiskajām problēmām salīdzinājumā ar iepriekšējās globālās krīzes laiku, valdības atbalsta pasākumu īstenošana ar krīzes radītajām problēmām samērojamā apmērā ļaus mazināt Covid-19 krīzes nozīmīgo kaitējumu tautsaimniecībai," atzina Latvijas Bankā.

Jau vēstīts, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

  • sindo 26.03.2020 22:10
    Tās IKP krituma prognozes nekādi neietekmēs OIKlandes Izmirātā valdošās merdokrātijas otkatu summas.
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika "Orkla" cels Ādažos vēl vienu ražotni

Būvniecības uzņēmums SIA "Merks" noslēdzis līgumu ar "Orkla" šogad maijā Latvijā izveidoto kompāniju SIA "Orkla Biscuit Production" par cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos, teikts "Merka" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojumā Tallinas biržai.

Ekonomika Vitenbergs: Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ekonomika Sludinājumu platforma jaunajai paaudzei, kas pārvērtīs tirgu

Arvien cilvēki pilnveidojuši un meklējuši veidus, kā veiksmīgāk šķirot informāciju. Senajās civilizācijās šim mērķim kalpoja māla plāksnītes, līdz mūsdienās šo darbu mūsu vietā paveic datorsistēmas un mākslīgais intelekts. Arī sludinājumu portāli ir informācijas servisa vietnes, kurās filtrēšanas sistēma ir būtiska sastāvdaļa, lai palīdzētu lietotājiem veiksmīgāk orientēties datu apjomā un to pārskatāmi strukturētu.

Ekonomika Kazāks: nozīmi saglabās arī skaidrā nauda

Neskatoties uz digitālās valūtas pieaugošo lomu, nozīmi saglabās arī skaidrā nauda, piektdien konferencē "Nauda un sabiedrības drošība" uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Lasiet arī

Sabiedrība Valdība vēl neatjaunos ceļošanas iespējas ārpus ES

Pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas 9.jūnijā joprojām būs spēkā ierobežojumi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismam un ceļošanai, tostarp vēl netiks atjaunotas ceļošanas iespējas ārpus Eiropas Savienības (ES), paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

COVID-19 Restorānos pie galda varēs atrasties līdz četriem cilvēkiem

Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiks mazināti ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas vietās - pie galda iekštelpās varēs atrasties līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz astoņiem cilvēkiem, turklāt apmeklētājiem nebūs jāievēro divu metru distance, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

Sabiedrība Valdības sēdes arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas notiks attālināti

Valdības sēdes arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas notiks attālināti, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.