"Swedbank": Sekas no šobrīd pieņemtajiem lēmumiem būs jūtamas vēl daudzus gadus

"Sekas visiem lēmumiem, kas tagad tiek pieņemti, jutīsim vēl daudzus gadus, tādēļ pēc iespējas jāmēģina ņemt vērā arī pieņemto lēmumu ilgtermiņa ietekme," viņa sacīja.

Zorgenfreija pozitīvi novērtēja, ka Latvijas valdība ir izsludinājusi ekonomikas atbalsta pasākumus, taču atzīmēja, ka ar tiem nebūs gana. "Citas valstis paziņojušas par daudz nozīmīgāku fiskālo stimulu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), un Latvijai, visdrīzāk, būs jāseko piemēram un jāpiedāvā apjomīgāks atbalsts," viņa sacīja.

Pēc Zorgenfreijas minētā, īpaši svarīgs ir tiešais atbalsts, piemēram, dīkstāves pabalsts, kas būtu jānovirza krīzes vairāk skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares. Šādas krīzes apstākļos atbalsts būtu jāsniedz arī krīzes skartajiem un sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kas izmantojuši speciālos nodokļu režīmus, jo iedzīvotāji, kuri darbojušies valsts piedāvāto nodokļu režīmu ietvaros, nevar tikt uzskatīti par nodokļu nemaksātājiem, kam nepienākas atbalsts.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Covid-19 krīzes laikā ir jāļauj atsijāties neproduktīvajiem, negodprātīgajiem uzņēmumiem, jo balstīt tādus, kas jau pirms krīzes knapi turējās, vai nav maksājuši nodokļus, būtu ilgtermiņā nevēlami.

Tāpat Zorgenfreija norādīja, ka ilgtermiņā no Covid-19 pieredzes varēsim mācīties.

"Noteikti tā būs mācība par to, cik svarīga ir sakārtota veselības aprūpes nozare, kam pieejams pietiekams finansējums. Krīzes ietekmē noteikti tiks vērtēts, vai ieguvumi no globalizācijas un sarežģītām piegāžu ķēdēm atsver riskus. Globāla krīze pieprasa globālu risinājumu - šobrīd neaizvietojama ir cieša starptautiskā sadarbība. Tas nākotnē varētu veicināt arī citu globālo jautājumu kopīgu risināšanu, palīdzot, piemēram, cīņā ar klimata pārmaiņām," minēja Zorgenfreija.

Viņa arī atzīmēja, ka vīruss liek uzņēmumiem un arī valsts iestādēm novērtēt, vai iepriekš pietiekami ieguldīts digitālos risinājumos. Vai daļu no sapulcēm, komandējumiem un konferencēm nevarētu arī "miera" laikos pārnest tiešsaistes režīmā. "Tas varētu atdzīvināt daudzas Eiropas un pasaules ekonomikas, kam zemais produktivitātes kāpums jau ilgus gadus ir bijis nopietns klupšanas akmens," pauda Zorgenfreija.

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu, piemēram, vairāk nekā desmit gadus pēc finanšu krīzes Latvija dzīvo ar mikrouzņēmuma nodokli, nespējot šo krīzes laika risinājumu likvidēt.

Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.