Beramkravas 2020.gada pirmajos divos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 661 400 tonnu apmērā, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 401 100 tonnu apmērā, kas ir par 20,8% mazāk nekā pirms gada un veidoja 40% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.
Ģenerālkravas divos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 211 000 tonnu apmērā, kas ir par 14,3% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 112 300 tonnu, kas ir par 3,9% vairāk nekā 2019.gada pirmajos divos mēnešos.
Savukārt lejamkravas divos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 120 900 tonnu apmērā, kas ir 1,9 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
No stividorkompānijām Liepājas ostā visvairāk kravu šogad divos mēnešos pārkrāva "Liepaja Bulk Terminal" - 306 738 tonnas, kas ir par 23,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Seko "Ekers Stividors LP", kas no 2015.gada septembra pārņēmis "Liepājas Osta LM" saistības, - 243 531 tonnu, kas ir par 25,8% mazāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos, kā arī "Terrabalt" ar 141 673 tonnu kravu, kas ir par 9,2% mazāk.
Janvārī Liepājas ostā pārkrauts kopumā 422 800 tonnu kravu, tostarp beramkravas pārkrautas 290 900 tonnu apmērā, ģenerālkravas - 83 500 tonnu apmērā, bet lejamkravas - 48 500 tonnu apmērā.
Divos mēnešos Liepājas ostā apkalpoti 262 kuģi, kas ir par 24 kuģiem jeb 8,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajos divos mēnešos, un 4612 pasažieri, kas ir par 4,5% vairāk.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš skaidroja, ka situācija pasaules tirgū un epidemioloģiskie apstākļi atstāj iespaidu arī uz kravu plūsmu.
"Pasaules ekonomika mainās, mainās arī tranzītbiznesa nozare un tas ir tikai loģiski, ka kravu plūsmas šogad ir savādākas nekā gadu iepriekš. Liepājas ostas uzņēmēji ir radoši, mainoties tirgus situācijai, viņi spēj pielāgoties un rast risinājumu, pauda Lapiņš, piebilstot, ka pašreiz grūti pateikt, cik liela ir jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekme un kādu iespaidu tas atstās uz uzņēmējdarbību Liepājas SEZ.
Lapiņš norādīja, ka Liepājas SEZ pārvalde 2020.gadā sadarbībā ar ostas uzņēmējiem turpina jau iepriekš uzsāktos attīstības projektus - jaunā dzelzceļa infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā, noslēgumam tuvojas kuģu ceļa padziļināšana un hidrobūvju pārbūve, bet pavisam drīz atsāksies autoceļa izbūve pēc tehnoloģiskā pārtraukuma. Tāpat uzņēmēji sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas un paplašinātu kravu uzglabāšanas iespējas.
Ratniece-Kadeģe skaidroja, ka ostas darbību 2020.gada pirmajos divos mēnešos ietekmēja arī laika apstākļi. Siltās ziemas dēļ ievērojami samazinājies energoresursu kravu apgrozījums, bet stiprais vējš un lietus ierobežoja gan kuģu satiksmi, gan kravu operāciju veikšanu.
Viņa arī norādīja, ka šogad Liepājas SEZ pārvalde ir noslēgusi divus nomas līgumus, kas tuvākajā nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt kravu plūsmu Liepājas ostā. Trīs noliktavas un zemes platība 2,7 hektāru platībā ir iznomāta Liepājas SEZ SIA "Ekers Stividors LP" lauksaimniecības kravu uzglabāšanai. Uzņēmums šobrīd veic noliktavu pārbūvi kravu uzglabāšanas vajadzībām, lai strādātu ar jaunu kravu pārkraušanu.
"Ekers Stividors LP" valdes loceklis Gatis Svētiņš norādīja, ka pašreiz ir sarežģīts laiks, kas nenoliedzami ietekmē kopējo kravu plūsmu. Nav ekonomiska pamatojuma cenu kritumam pasaules tirgū dažādām kravu grupām. "Pirmie signāli parādījās pirms aptuveni septiņiem mēnešiem, atsevišķiem kravu veidiem sasniedzot vēsturiski zemāko cenu. Un sliktākais, ka tam nav zināmi iemesli un cik ilgi vilksies šāds nenoteikts stāvoklis," pauda Svētiņš.
Tāpat bijušajā Liepājas metalurga teritorijā kokmateriālu kravu uzglabāšanai un to pārstrādei 4,5 hektāri iznomāti Liepājas SEZ SIA "Mols L", lai caur Liepājas ostu eksportētu augstvērtīgu kurināmo šķeldu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zvirbulis norādīja, ka tas ir tikai normāli, ka ir mēneši, kad ir lielāks kravu apgrozījums, un - kad tas ir mazāks. Katrs gads ir atšķirīgs. Lai varētu runāt par kopējām tendencēm, ir jāskatās ilgāks laika periods. "Gada griezumā, domāju, ka mums būs pat kravu apgrozījuma pieaugums," pauda Zvirbulis.
Savukārt, Liepājas SEZ SIA "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš uzsvēra, ka prāmju pārvadājumos un "ro-ro" kravu grupā gada sākumā vienmēr ir pasīvāka kravu plūsma.
"Izņēmums nav šis gads. Saprotams, ka Covid-19 mūs ļoti satrauc. Ļoti ceram, ka tas būtiski neietekmēs kravu plūsmu. Pasažieriem gan varētu būt zināmi ierobežojumi. Sekojam, kā attīstās šis process. Ievērojam visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus," pauda Ozoliņš.
Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir trešā lielākā osta Latvijā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri