• Ēriks,
  • Inese,
  • Inesis
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Latvijas bankas gatavas diskutēt par ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:48, 05.03.2020

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, aģentūrai LETA norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.


Avots: LETA

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere aģentūrai LETA skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

Viņa piebilda, ka līdz šim ir bijuši 288 gadījumu, kad banka veic daļēju vai pat pilnu atlikušā kredīta dzēšanu, jo kredītņēmēja šī brīža vai vidēja termiņa sociālais, finansiālais un veselības stāvoklis nekad neradīs iespēju atlikušo parādu nodzēst. Tomēr, lai tas notiktu, šiem klientam proaktīvi jāiniciē šī saruna ar banku un bieži ir grūti klientu uz šādu dialogu pierunāt.

"Patlaban ir ļoti grūti novērtēt šādas parādu norakstīšanas tiešu ietekmi uz ekonomiku, manuprāt, tas vairāk uzlabo cilvēku emocionālo stāvokli, jo saistību esamība un apziņa par dzēšanas neiespējamību nav pati vieglākā sajūta, līdz ar to tas primāri ļautu tiem, kam šādas saistības vēl ir, nedaudz mazināt sociālo spriedzi gadījumos, ja cilvēks ir labticīgs un uzņemas atbildību par savām saistībām," piebilda Tetere.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers aģentūrai LETA norādīja, ka ievērojamais iedzīvotāju skaits, kas patlaban ir nonācis sava veida finanšu izolētībā neatgūstamu vai drīzāk bezcerīgu parādu dēļ, kas palikuši arī pēc tam, kad visi iespējamie risinājumi ir izmantoti, tostarp pārdoti īpašumi, nav labas ziņas ekonomiskajai attīstībai ilgtermiņā.

"Mūsu pieredze rāda, ka šī problēma tiešām pastāv un tā īsti vairs nav risināma, jo, ja aizdevums ir ņemts vēl pirmskrīzes periodā un parādsaistības ir atzītas par neatgūstamām, tad tās lielā mērā paliek tehniskas, tādas ar kurām īsti neko vairs nevar iesākt. Risks, kas saglabājas šīs saistības nedzēšot, mēs faktiski izslēdzam no normālas finanšu aprites daļu sabiedrības," skaidroja Balcers.

Viņš pauda viedokli, ka no tautsaimniecības viedokļa, lielāka vērtība būtu palīdzēt šai sabiedrības daļai atgriezties normālā ekonomiskā dzīvē.

Vienlaikus šāds solis nedrīkstētu radīt sabiedrībā viedokli, ka saistības nav jāpilda un būtu jānovērtē, kas ir tie gadījumi, kad šāda palīdzība ir objektīvi pamatota, uzsvēra Balcers.

Jau ziņots, ka Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai.

Patlaban daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti. Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi šos parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Šāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts Latvijas ekonomikai. Lai īstenotu šo ieceri, Kazāks aicina finanšu nozares pārstāvjus, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas atbildīgo komisiju sanākt kopā un diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai novērstu pagātnes kļūdas.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika EK Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2%, tādējādi uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ekonomika Ēnu ekonomikas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā

Jaunākā ēnu ekonomikas pētījuma secinājumi liecina, ka Latvijā 2021.gadā ēnu ekonomikas pieaugums esot bijis lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja profesors "SSE Riga" profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Ekonomika Vairāk par miljonu eiro finansēta vēsturiskas Liepājas viesnīcas atdzimšana

LPB Bank finansējusi vēsturiskas Liepājas viesnīcas “Hotel De Roma”, bet tagad – “Art Hotel Roma” atjaunošanu. Banka izsniedza finansējumu kopumā vairāk kā 1 miljona EUR apmērā.

Ekonomika Katlu mājas būvniecība Rīgā varētu izmaksāt ap 23 miljoniem eiro

Katlu mājas būvniecība Rīgā, Rencēnu ielā 30, varētu izmaksāt ap 23 miljoniem eiro, aģentūrai LETA norādīja SIA "Rīgas BioEnerģija" valdes loceklis Guntis Skrodelis.

Lasiet arī

Sabiedrība Pabriks: stingro banku prasību dēļ aizsardzības nozare zaudē investīcijas

Pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju, un šī iemesla dēļ cieš arī aizsardzības nozare, jo tai aiziet secen investīcijas, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ekonomika "Luminor" brīdina savus klientus

"Luminor Bank" brīdina par kārtējām krāpnieku aktivitātēm.

Ekonomika Banku sektora peļņa pirmajā pusgadā saruka par 70%

Latvijā banku sektora peļņa šogad pirmajā pusgadā samazinājusies 3,3 reizes salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 40,3 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).