Ekonomists: preču eksportā pērn zemākais pieaugums kopš 2016. gada

Lielāko daļu no šī pieauguma decembrī veidoja graudu eksports, kas salīdzinājumā ar 2018. gada nogali audzis par gandrīz 100%, Latvijas lauksaimniekiem izmantojot labvēlīgu situāciju graudu tirgū. Taču gadā kopumā Latvijas preču eksports pērn palielinājies vien par 0,4%, kas ir zemākais pieaugums kopš 2016. gada un otrs sliktākais rezultāts Latvijas preču eksportā kopš 2009. gada. Tas galvenokārt ir saistīts vāju ārējo pieprasījumu un arī pasaules tirdzniecībā kopumā pērnais gads bijis vājākais kopš 2009. gada. Tādēļ līdzīga eksporta dinamika bija vērojam arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan rūpniecības sniegums Baltijā ir bija labāks kā eirozonā kopumā un tādēļ šobrīd nav pamata lielām bažām par Latvijas eksporta konkurētspēju.

Bez graudu produktiem decembrī audzis arī mēbeļu un būvkonstrukciju (+35,6% pret 2018. gada decembri), dažādu dzērienu (+14,8%), kā arī mehānismu un mehānisko iekārtu (+22,7%) eksports, savukārt samazinājās koku izstrādājumu (-11,3%) un auto detaļu (-12%) eksports. Vienlaikus lēnā eksporta pieauguma ietekme uz kopējo Latvijas ekonomiku bija relatīvi maza, jo pērn par 0,4% samazinājās arī imports, savukārt pakalpojumu eksports gada pirmajos trijos ceturkšņos audzis par 6,5%, pat neskatoties uz izmaiņām finanšu sektorā un tranzīta apjomu kravu samazinājumu. Tādējādi Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance pērn bija sabalansētā jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir būtiski Latvijas ekonomikas kopējai stabilitātei.

Salīdzinoši vājā eksporta snieguma negatīvo ietekmi uz ekonomiku pērn amortizēja importa samazinājums, taču ilgākā termiņā mūsu izaugsme nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu un joprojām būs atkarīga no eksporta attīstības. Tādēļ iepriecina, ka pēdējos mēnešos pasaules ekonomikā un tirdzniecībā ir vērojamas zināmas stabilizācijas pazīmes. Ražotāju noskaņojums ASV un Eiropā vairs nepasliktinās, jauno pasūtījumu apjoms sācis augt un krājumu apjoms mazinās. Vienlaikus rūpniecības un pasaules tirdzniecības sabremzēšanās joprojām nav ietekmējusi citas nozarēs, kā arī patērētāju noskaņojums joprojām ir spēcīgs un vadošās pasaules centrālās bankas pērn atsākušās monetārās stimulēšanas pasākumus. Līdz ar ārējā vide Latvijas eksportētājiem šogad, visticamāk, būs nedaudz labāka kā pērn un janvārī jau redzami uzlabojumi Latvijas rūpniecības jauno pasūtījumu dinamikā. Papildus tam, lai arī gada sākumā vēl jutīsim koksnes cenu krituma negatīvo ietekmi, gada otrajā pusē arī koka eksports varētu atgriezties pie nelieliem plusiem.

Vienlaikus Koronavīrusa izplatība Ķīnā un pasaulē ir radījusi jaunu būtisku risku ne tikai cilvēku veselībai, bet arī pasaules ekonomikai un līdz ar to arī Latvijas eksportētājiem šogad. Pasākumi vīrusa ierobežošanai Ķīnā ir būtiski ietekmējuši ekonomikas aktivitāti vīrusa skartajos reģionos un atkarībā no to ilguma, kā arī mēroga, negatīvā ietekme uz Ķīnas ekonomikas izaugsmi šogad tiek lēsta vairāku procentpunktu apmērā. Aptuvenas aplēses liecina, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa samazinājums par 1 procentpunktu Latvijas ekonomiku sabremzētu par 0,1%, taču Ķīnas lielā loma globālajās ražošanas ķēdes, kā arī patērētāju izdevības izmaiņas psiholoģiskie aspekti šo ietekmi varētu pastiprināt. Tādēļ straujš Latvijas eksporta pieaugums šogad, visticamāk, nav gaidāms.

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists