Šķēles pavadā? Politiķi aiz slēgtām durvīm lēmuši par zemi koncertzālei

Koalīcijas partiju lēmums saskan ar ierosinājumu, ko pirms nepilna gada Kultūras ministrijai piedāvāja Andra Šķēles ģimenes uzņēmums.

Diskusijas par starptautiska mēroga akustiskās koncertzāles būvēšanu Rīgā notiek vairāk nekā 15 gadus. Tomēr treknajos gados izplānotais 120 miljonu eiro vērtais koncertzāles projekts uz AB dambja pagājušajā gadā atzīts par pārāk dārgu, savukārt citas piemērotas zemes būvniecībai vairs neesot. Kultūras ministrija (KM) koncertzāles būvniecībai iepriekš arī apsvērusi Torņakalnu un Skanstes rajonu. Visiem trim variantiem varēja dabūt nelielu finansējumu no Eiropas Savienības, savukārt pārējo naudas daļu KM vēlējās iegūt publiskajā privātajā partnerībā, kas nozīmētu, ka koncertzāli uzcels privāts uzņēmums, bet valsts to atpirks.

Auditori no uzņēmuma "Pricewaterhouse Coopers.", vērtējot privāto partnerību, secinājuši, ka objektu būvēt tikai uz valstij piederošas zemes ir pārāk necaurspīdīgi.

Atsakoties no idejas par koncertzāles būvniecību uz Rīgas domei piederošā AB dambja, kā arī no Kongresu nama, pērn pavasarī KM vērsās ekspolitiķa Šķēles ģimenei piederoša firma "Privāto aktīvu pārvalde", piedāvājot valstij uzdāvināt zemi Andrejostā koncertzāles būvniecībai. Jūnijā viņu piedāvājums mainījās - uzņēmums bija atradis būvnieku no Francijas un piedāvāja paši koncertzāli arī uzbūvēt.

Trīs dienas pēc Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK)) kļūšanas par kultūras ministru koalīcijas partijas sanāca, lai virzītu koncertzāles projektu. Koncertzāles attīstības komiteja uzklausīja Šķēles uzņēmumu un firmu "Merks", kas piedāvāja zemi Skanstes ielā. Komiteja decembrī vienojusies, ka koncertzāli cels uz privātas zemes.

"Pricewaterhouse Coopers" kritiskie secinājumi par publisko privāto partnerību politiķus neapturēja. KM novembrī pasūtīja citu atzinumu no juristu biroja "BDO Law", kas savukārt secināja, ka koncertzāle jābūvē uz privātas zemes, un būvnieks jāizvēlas, izmantojot "dialogu".

Lai būtu lielāka privāto partneru interese par koncertzāles būvniecību, projektā paredzētas arī telpas konferencēm. Tāpēc lemšanā iesaistīta arī Ekonomikas ministrija. Līdz marta vidum tās pakļautībā esošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvēlēsies firmu, kas rēķinās ēkas vajadzīgos parametrus. Ekonomikas ministrijai konferenču centra būvniecība gan vairs nav svarīga, jo pašlaik jaunas telpas konferencēm top Krasta ielā.

Lēmums koncertzāli būvēt uz privātas zemes pieņemts tādēļ, ka valstij neesot atbilstošu īpašumu. Raidījums gan akcentēja, ka tas neatbilstot patiesībai, jo VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atraduši četras piemērotas vietas. Viena no vietām ir Zaķusalā, taču tur zeme iznomāta privātam uzņēmumam līdz pat 2058.gadam.

Kultūras ministrija neinteresējās, vai ir iespējams tikt pie zemes Zaķusalā. Raidījumā gan norāda, ka nomas līguma laušana nebūtu ne sarežģīta, ne dārga.