• Dana,
  • Dans,
  • Danute,
  • Edgars
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


2019. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
BB.LV 17:02, 20.02.2020

2019. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,2 milj. tonnu, kas ir par 1,1 milj. tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.


Avots: LETA

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra sasniedza 42,6 centnerus, kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē (2015. gadā - 44,9 centneri). Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm - 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā.

Pērn lauksaimniecībā ir sasniegts graudu kopražas rekords, kas ir īpaši nozīmīgi pēc ilgstošā sausuma gadu iepriekš, kas nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimniecības kultūru audzēšanu - 2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu un vidējā ražība 29,8 centneri. 2019. gadā kopražu sekmēja ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums - ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkst. hektāru, kas ir par 51,4 tūkst. hektāru jeb 7,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā no 35,4% 2018. gadā līdz 58,8% 2019. gadā (2015. gadā - 50,4%). Ziemāju graudu kopraža 2019. gadā sasniedza 2,2 milj. tonnu (lielākais kopievākums Latvijas vēsturē), bet to vidējā ražība no viena hektāra bija 50,7 centneri. Lielāka ziemāju graudaugu ražība bija tikai 2015. gadā - 53,5 centneri no hektāra.

2019. gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,0 milj. tonnu jeb 62,0% no visas graudu kopražas, to vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,8 centneru, kas ir otra lielākā ziemas kviešu ražība (2015. gadā - 55,3 centneri). 781,8 tūkstoši tonnu jeb 39,8% ziemas kviešu kopražas bija Zemgales reģionā.

2019. gadā lielākais graudaugu produktu eksports bija uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā. Vairāk par graudaugu produktu importu un eksportu var uzzināt ārējās tirdzniecības interaktīvajā rīkā CSP vietnē eksports.csb.gov.lv.

2019. gadā kopumā iepirkts 2,4 milj. tonnu graudu - par 699,2 tūkst. tonnu jeb 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, taču samazinājās graudu vidējā iepirkuma cena - no 168,34 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 155,97 eiro 2019. gadā jeb par 7,3%.

81,4% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2018. gadā - 80,9%), no kuriem 85,5% bija pārtikas kvalitātes (2018. gadā - 84,0%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā pieauga no 70,0% 2018. gadā līdz 82,9% 2019. gadā.

2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.

Kartupeļu stādījumu platībai vērojams neliels pieaugums - tikai par 0,1 tūkst. hektāru jeb 0,7%, bet kartupeļu kopraža 2019. gadā pieauga par 17,6%, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra (2018. gadā - 191 centners).

2019. gadā laika apstākļi labvēlīgi ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. Pērn izaudzēja 172,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 33,8 tūkst. tonnu jeb 24,3% vairāk nekā 2018. gadā. Pieaugumu ietekmēja vidējās ražības no viena atklātā lauka hektāra ievērojams palielinājums - no 155 centneriem 2018. gadā līdz 192 centneriem 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,2 tūkst. tonnu dārzeņu jeb par 0,3 tūkst. tonnu mazāk.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Martā jauno brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī martā, salīdzinot ar februāri, samazinājies par vairāk nekā 60%, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati.

Ekonomika Rīgas dome piedāvās komersantiem nomas maksas atvieglojumus

Rīgas domes Īpašuma departaments komersantus, kuriem ar pašvaldību ir noslēgts nomas līgums, ārkārtējās situācijas laikā atbrīvos no nomas maksas vai arī to samazinās, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Ekonomika Latvijā 50,4% iedzīvotāju darba devējs ļauj strādāt attālināti

Latvijā 50,4% aptaujāto iedzīvotāju šajā ārkārtējās situācijas laikā darba devējs ļauj strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktās aptaujas dati.

Ekonomika Premjers: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lasiet arī