Vēstnieks atzīmēja, ka Krievija šajā jomā nav pirmajā vai otrajā vietā, bet pirmajā pieciniekā pēdējo gadu laikā vienmēr ir bijusi.
Vēstnieks uzsvēra, ka divpusējā tirdzniecība ar Krieviju pieaug. Pēc viņa sacītā, tirdzniecība kopā ar precēm un pakalpojumiem veido vairāk nekā 3,2 miljardus eiro.
Viņš minēja, ka sadarbība katru gadu pieaug, piemēram, tūrisma jomā. 2017., 2018. un 2019.gadā bijis par 8-9% vairāk izsniegtu vīzu. Aviosatiksmē pārvadāto pasažieru skaits starp Latviju un Krieviju pērn pieaudzis par 18%, sacīja vēstnieks.
Attiecībā uz ostu darbu, lai gan iepretim 2018.gadam vērojams samazinājums, tas nav tik būtisks, lai kristu panikā, pauda vēstnieks. Viņš uzsvēra, ka Latvijas ostās pārkrauti 62 miljoni tonnu preču, liela daļa nāk no Krievijas vai saistībā ar to.
Runājot par Krievijas ārpolitiku, Riekstiņš uzsvēra, ka, lai gan Krievijas prezidents veicis izmaiņas valdībā, par ārpolitiku un drošības politiku atbildīgie ministri ir palikuši savos amatos. Attiecīgi viņš lielas izmaiņas attiecībā uz ārpolitiku nesagaidītu.
Vēstnieks gan uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas ārpolitikas attiecības ir jāvērtē kopējā Krievijas un rietumu ārpolitikas kontekstā, atzīstot, ka attiecības ir apgrūtinātas, tostarp, Krimas notikumu kontekstā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri