EK Latvijai šogad prognozē otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK arī sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 2,4%, salīdzinot ar 2,1% izaugsmi pērn.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,3%, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,2%, lēš EK.

Straujāko ekonomikas izaugsmi šogad Baltijas valstīs EK prognozē Lietuvā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 2,6%. Nākamgad Lietuvas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,4%. Inflācija Lietuvā šogad būs 2,3%, bet nākamajā gadā tā veidos 2,1%, prognozē komisija.

Igaunijā EK sagaida 2,2% IKP pieaugumu šogad, kā arī 2,4% kāpumu nākamgad. Inflācija Igaunijā gan šogad, gan nākamgad tiek prognozēta 2,4%.

EK ziemas ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad, kā arī nākamgad Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme būs 1,4%. Savukārt eirozonas ekonomikas pieaugums abos gados veidos 1,2%.

Gan ES, gan eirozonas ekonomikas prognozes EK salīdzinājumā ar rudens prognozēm saglabājusi nemainīgas.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 1,5% un 1,6%. Eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,3% un 1,4%.

Blokā visstraujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltai (4% šogad un 3,7% nākamgad), Rumānijai (3,8% šogad un 3,5% nākamgad) un Īrijai (3,6% šogad un 3,2% nākamgad).

Savukārt vislēnākais IKP pieaugums šogad gaidāms Itālijā (0,3% šogad un 0,6% nākamgad), kā arī Vācijā (1,1% gan šogad, gan nākamgad) un Francijā (1,1% šogad un 1,2% nākamgad), lēš EK.

Komentējot jaunākās EK prognozes, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka "Neraugoties uz problemātisko vidi, Eiropas ekonomika joprojām ir stabila ar pastāvīgu darbvietu radīšanu un algu pieaugumu. Taču mums būtu jāpatur prātā iespējamie riski nākotnē – nestabilāka ģeopolitiskā situācija, ko papildina nenoteiktība tirdzniecības jomā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto šis laiks, lai īstenotu strukturālas reformas izaugsmes un ražīguma veicināšanai. Valstīm ar lielu valsts parādu arī būtu jānostiprina savas aizsargspējas, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku."

Tikmēr Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni saka: "Eiropas ekonomikas perspektīva ir stabila, tomēr pieticīga izaugsme nākamajos divos gados. Tas paildzinās ilgāko attīstības periodu kopš eiro ieviešanas 1999.gadā ar atbilstošām labām ziņām attiecībā uz darbvietām. Mēs esam arī pieredzējuši iedrošinošas norises saistībā ar tirdzniecības spriedzes mazināšanu un izvairīšanos no bezlīguma breksita. Taču joprojām valda ievērojama politikas nenoteiktība, kas aizēno ražošanu. Attiecībā uz koronavīrusu ir pāragri novērtēt tā negatīvās ekonomiskās ietekmes apmēru."

Ārējā vide joprojām ir problemātiska. Tomēr pastāvīgai darbvietu radīšanai, stabilam algu pieaugumam un atbalsta politikas pasākumu kopumam būtu jāpalīdz Eiropas ekonomikai saglabāt mērenas izaugsmes tendenci. Privātais patēriņš un ieguldījumi, jo īpaši būvniecības nozarē, turpinās veicināt ekonomikas izaugsmi. Paredzams, ka vairākās dalībvalstīs ievērojami palielināsies publiskie ieguldījumi, īpaši transporta un digitālajā infrastruktūrā. Tam kopā ar ražošanas nozares stabilizācijas pagaidu pazīmēm un iespējamu globālās tirdzniecības plūsmu samazinājuma apturēšanu būtu jāļauj Eiropas ekonomikai turpināt attīstīties. Tajā pašā laikā šie faktori šķiet nepietiekami, lai paātrinātu izaugsmi, vēsta EK.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Eiropas Komisijas nākamā ekonomikas prognoze būs 2020.gada pavasara ekonomikas prognoze, kuru paredzēts publicēt 2020.gada 7. maijā.