Kā padarīt Latviju par konfekti. Valdība ir izstrādājusi stratēģisku plānu

Pārresoru koordinācijas centrs – struktūra Ministru kabineta pārziņā, ko vada Pēteris Vilks, kurš ieņem šo amatu kopš 2013. gada jūnija (līdz šim bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Konkurences padomes priekšsēdētājs) – izstrādāja 124 lappušu garo NAP, kura ievadā ir kategoriski pateikts, ka plāns ir "reāls un īstenojams".

Trešā prioritāte

NAP ir sadalīts 6 tematiskajos blokos jeb prioritātēs: "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei", "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība", "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei", "Vienota, droša un aktīva sabiedrība".

Pārsteidzoši, ka vairākas prioritātes principā atkārto viena otru, taču trešā no tām, kas skar tautsaimniecību, aizņem tikai 12 lappuses. Tā preambulā ir teikts: "Dzīves līmeņa celšanās un individuālā materiālā labklājība būs atkarīga no tautsaimniecības spējas transformēties no darbietilpīgas un resursu ietilpīgas ekonomikas uz zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu aprites ekonomiku..." Tālāk tiek minēts par Latvijai raksturīgajām "problēmām darbaspēka pieejamībā" un "kapitāla pieejamības" problēmām.

"Atbalsta fokusam" jābūt vērstam uz piecām nozarēm:

- zināšanu ietilpīga bioekonomika;

- biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas;

- viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;

- viedā enerģētika;

- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Viens no rīcības virziena mērķa indikatoriem jeb Latvijas kontroles rādītājiem ir "tirgus izsmalcinātība" – valstij jāpaceļas no 40. vietas Globālajā inovācijas indeksā 2019. gadā līdz 21. vietai 2027. gadā. Pašreizējais datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksporta apjoms, kas nedaudz pārsniedz 9 %, jāpalielina līdz 15 %.

Sešas aukles vienam uzņēmējam

Pārresoru koordinācijas centram jāapvieno 6 ietekmīgāko ministriju pūles – tās būtu Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija un Kultūras ministrija –, lai īstenotu zināšanu un tehnoloģiju izlaidi, paaugstinātu darbaspēka produktivitāti, veicinātu eksportu. Taču uzdevumu sarežģī tas, ka katra no minētajām ministrijām pieder noteiktai politiskajai partijai no valdošās koalīcijas. Neliels pārsvars – divas ministrijas – ir Nacionālajai apvienībai, kaut gan (savādi, bet fakts) šajā ansamblī nepiedalās Finanšu ministrija: tad "Jaunajai Vienotībai" arī būtu divi portfeļi.

Visu iesaistīto ministru starpā pastāv smagas konkurējošas attiecības, un ņemot vērā, ka kompleksajā risinājumā jāiesaista arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, plānošanas reģioni (kas patlaban atrodas administratīvi teritoriālās reformas procesā), Vilka kunga vadītā biroja uzdevums izskatās patiešām gigantisks darbs.

Darba devējiem arī tiek izvirzīta prioritāte: "jārezultējas darba vietu kvalitātes pieaugumā – lielākās algās, drošākās darba vietās, pienācīgā sociālajā aizsardzībā, veselības aizsardzībā u. c.," it sevišķi Latvijas reģionos. Stop, vienu mirkli – kas tad sanāk, vai tad valsts atteicas no atbildības par savām tradicionālajām sociālās nodrošināšanas funkcijām?

Sociāli atbildīga uzņēmēja ideja, kurš finansē no saviem līdzekļiem arī reģiona sabiedrisko infrastruktūru, nav nekāda jaunā – tā sakņojas kādā 17. gadsimtā, kad zviedru Līvzemē vācu baroni nodīrāja no latviešu zemniekiem trīs ādas, veidojot zemāko sociuma slāni – tirgu, Baznīcu, pagasta valdi. Bet gubernators skaitīja vien naudu un nelikās zinis ne par ko.

Kaujā ies vecā gvarde

Tomēr mūsdienās tauta kļuva slīpētāka un ne īpaši alkst strādāt kungu labā. Stahānoviešus ir nomainījuši mikrokreditēšanas klienti. NAP konstatē, ka Latvijā ir "augstas atsevišķu iedzīvotāju grupu finanšu saistības", tas ir, liels parādnieku skaits un ārpusbankas un bankas kredītu parādu apjoms. "Augstas atsevišķu iedzīvotāju grupu finanšu saistības rada šķēršļus efektīvākai ēnu ekonomikas mazināšanai (....), jo cilvēkiem šādās situācijās zūd motivācija" iesaistīties godīgās un atklātās darba tiesiskajās attiecībās.

Tātad, kamēr mikrokredītus varēs atdot "no zeķes", cilvēki neies strādāt, godīgi maksājot nodokļus. Toties Latvijai ir sava rezerve – vēl padomju kaluma cilvēkresursi. Tāpēc līdz 2027. gadam paredzēts palielināt oficiāli nodarbinātu 65-74 gadus vecu personu daļu no 18,5 līdz 26 %. Salīdzinājumam: visi iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 64 gadiem palielinās savu nodarbinātības rādītāju no 76,8 līdz 79,5 %.

Piesaiste darba tirgū jāveic ar plašu vērienu, paķerot līdzi arī "jauniešus, pirmspensijas vecumā esošos un personas ar invaliditāti", ņemot vērā indivīdu un reģionu specifiskās īpatnības. Ko lai saka – pat Staļina laika PSRS pēc Otrā pasaules kara bija izveidoti vairāki tūkstoši invalīdu arteļu, kas ražoja līdz pat pusei, kā toreiz teica, tautas patēriņa preču. Tiesa gan, diez vai režīms kontrolēja tos tik pastiprināti, kā šodien garantē Valsts ieņēmumu dienests...

Nenoteiktība un pārregulācija

Par uzņēmēju NAP autori vēl vairākkārt ir minējuši. Atceroties, ka mēs dzīvojam liberālā tirgū, Plāns nolēja skopu asaru: "Latvijai ir raksturīgs relatīvi zems investīciju līmenis, kas galvenokārt ir saistīts ar (...) ekonomikas un politiskās situācijas nenoteiktību". Taču "kapitāls ir nepieciešams visos posmos ceļā"!

Starp citu, par nenoteiktību. Šķiet, ka nu ir piepildījušās visas nācijas mūžsenās cerības: esam pievienojušies ES, NATO, eirozonai, iestājušies OECD... Kas vēl būtu vajadzīgs? Izrādās, cēloņi jāmeklē iekšzemē: "Ir vērojama normatīvā ietvara un administratīvo šķēršļu negatīvās ietekmes uz uzņēmējiem palielināšanās. Līdz ar to nepieciešams novērst uzņēmējdarbības vides pārregulāciju".

Uzņēmējdarbības aktivitātes sadaļa atkal beidzas ar kontroles cipariem. 2027. gadā kredītiem iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem jāizaug no 22,8 % līdz 25 % no Latvijas IKP. Akciju tirgus kapitalizācijai – jāuzkāpj no 3 % līdz 7 % no IKP. Bet vai tas uzlabos mūsu dzīvi?