Tiek ieviesta minimālā alga celtniecībā: 780 eiro mēnesī un ne par centu mazāk

Kopš 2019. gada 3. novembra stājusies spēkā ģenerālvienošanās par darba algām būvniecības nozarē, saskaņā ar kuru minimālajai darba algai nozarē jābūt 780 eiro.

Protams, kā vienmēr, ir viens "bet" – ir paredzēts pārejas periods līdz 2020. gada 3. maijam. Līdz tā beigām būvfirmas var maksāt darbiniekiem tikai 650 eiro.

Ģenerālvienošanās ne tikai palielina minimālo algu līdz 780 eiro un stundas likmi līdz 4,67 eiro, bet nosaka arī virsstundu piemaksas apmēru – 50 % no darba algas.

Par kvalifikācijas piemaksām

Vienošanās paredz lielu legālo algu un līdz ar to labākas sociālās garantijas: lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas, darbnespējas un bērna kopšanas pabalstus. Kvalificētiem darbiniekiem pienākas arī 5 % piemaksa pie darba algas, kā teica Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Jentkus.

Jautāta, vai ģenerālvienošanās tekstā ir kaut kas teikts par atlaišanas procedūru, Jentkus kundze atbildēja, ka ģenerālvienošanās neskar šo jautājumu. Tā tika noslēgta, lai celtu darba algas nozarē, nodrošinātu darbinieku tiesību aizsardzību un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, noturot kvalificētu personālu darbavietā.

Vēl viena svarīga nianse ir mācekļu un praktikantu darba samaksa. Nav noslēpums, ka viņus bieži vien mēģina izmantot kā bezmaksas darbaspēku. Turpmāk studējošiem darbiniekiem jāsaņem 70 % no minimālās algas. Protams, ar visām sociālajām garantijām. Praktikanta darba algai sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža var piemērot koeficientu 0,7, t. i., minimāli iespējamā studenta darba alga pirmajos sešos darba mēnešos būs 546 eiro. Par virsstundām viņiem arī jāsaņem piemaksa – vismaz 50 % no darba algas vai stundas likmes.

Ja darbinieks strādā nepilnu darba dienu, darba alga tiek aprēķināta proporcionāli nostrādātajām stundām, ņemot vērā vienošanās tekstā norādīto minimālo stundas likmi.

Cilvēkstundas jaunā kvalitātē

Svarīgi zināt, ka jau no šāgada 1. februāra darbu vadītājiem būs katru dienu jāiesniedz dati par KATRU strādnieku būvlaukumā. Par pārkāpumiem ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Uzņēmumiem jāiesniedz atskaites VID elektroniski, kas samazina iespējas krāpties ar darba laikiem.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība iebilda pret šādas uzskaites ieviešanu, uzskatot, ka tā būtu pārmērīga prasība – iesniegt datus katru dienu.

Ekonomikas ministrija uzstāja: ja tas netiks darīts, negodīgi komersanti šmaukšoties ar datiem un VID nevarēšot tos atmaskot. Savukārt, katru dienu nosūtot atskaiti, sistēmā uzreiz būs redzams, kurš un cik daudz ir konkrēti strādājis, kurā būvlaukumā, kas ir pasūtītājs, kas ir apakšuzņēmējs, ar kādu līgumu un par kādu summu. Šos datus izmantos, lai pareizi iekasētu nodokļus.

Pagājušajā gadā, saskaņā ar VID datiem, pārkāpumi tika konstatēti pusē no pārbaudītajiem būvlaukumiem. Viens no standarta pārkāpumiem – reāli nostrādātais stundu skaits pārsniedz apmaksāto par 10-20 %. Kādā uzņēmumā pieciem strādniekiem starpība starp nostrādātajām un apmaksātajām stundām pārsniedza 20 %. Darbinieki tādos gadījumos ir zaudētāji – vismaz sociālo garantiju ziņā.

Morāles vietā

Protams, minimālo algu pieaugums svarīgākajās nozarēs un darbinieku sociālās paketes palielināšana nevar neiepriecināt, bet diemžēl, pat ņemot vērā jaunākās pārmaiņas, algas Latvijā neizskatās pēc konkurētspējīgām salīdzinājumā ar vairākām ES valstīm. Kas no tā izriet: no Latvijas arī turpmāk brauks prom viesstrādnieki.