Kāpēc Latvijas iedzīvotāji nav mierā ar darbaspēka nodokļu sistēmu?

Viņa norādīja, ka aptaujā lielākā daļa jeb 58% respondentu atzinuši, ka par algai piemērotajiem nodokļiem un atvieglojumiem ir informēti tikai daļēji.

Vienlaikus, pēc aptaujas datiem, pilnībā algai piemērotos nodokļus un atvieglojumus pārzina 27% strādājošo Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk šādu nostāju pauduši lielāko algu saņēmēji, proti, iedzīvotāji ar vismaz 1000 eiro ienākumiem, kā arī vadošos amatos esošie darbinieki un uzņēmēji.

Tajā pašā laikā pilnīgu neizpratni par nodokļu sistēmu atzinuši 16% aptaujāto, no kuriem gandrīz trešā daļa ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem. Informētības un zināšanu trūkumu iedzīvotāji skaidrojuši ar darbaspēka nodokļu sistēmas sarežģītību, kas liedz tajā orientēties personām bez specifiskām finanšu zināšanām.

"Diskusija par iespējamo darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu Latvijā uzvirmo laiku pa laikam, un tā ir aktuāla arī šobrīd. Lai gan varētu šķist, ka iedzīvotāji ir noguruši no biežiem un apjomīgiem jauninājumiem šajā jomā, tomēr pārliecinošs vairākums jeb 82% pētījuma respondentu uzskata, ka izmaiņas darbaspēka nodokļos ir nepieciešamas. Visbiežāk pārmaiņu atbalstītāji dod priekšroku kļūdu labojumiem esošās politikas ietvaros, tomēr ne mazums arīdzan pauž nostāju, ka izmaiņām jābūt kardinālām un nodokļu politika maināma pilnībā," minēja Kropa.

Aptaujā darbaspēka nodokļu sistēmas pilnīgu nomaiņu atbalstījuši 48% mazkvalificēta darba darītāju, kā arī strādājošie, kuru ienākumi nepārsniedz 700 eiro. Savukārt esošās kārtības uzlabojumus biežāk atbalstījuši nodarbinātie, kuru personīgie ienākumi pārsniedz 700 eiro.

Vienlaikus 5% aptaujas pauduši uzskatu, ka nosacījumus šobrīd nevajadzētu mainīt, lai izvairītos no kārtējām pārmaiņām un neskaidrībām.

"Swedbank" Finanšu institūtā atzīmēja, ka, spriežot par iespējamiem scenārijiem, kā risināt esošās kārtības trūkumus, visbiežāk minēta sistēmas vienkāršošana (49%), lielāka taisnīguma panākšana nodokļu sloga sadalē starp mazo un lielo algu saņēmējiem (39%), kā arī tādas varbūtības mazināšana, kad veidojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu nepareizā apmērā attiecībā pret kopējiem gada ienākumiem - to akcentējuši 22% aptaujāto.

Līdztekus sistēmas sarežģītībai pētījumā secināts, ka iedzīvotājiem trūkst arī intereses par darbaspēka nodokļu veidošanas procesu - politisko diskusiju periodā ar gaidāmajām izmaiņām iepazīstas 14% iedzīvotāju. Vairumā gadījumu uzmanība tiek pievērsta brīdī, kad izmaiņas sāk ietekmēt personīgo atalgojumu vai kāds no izmaiņu aspektiem šķiet īpašas ievērības cienīgs. Lielāko interesi izrāda uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji, speciālisti, biroja darbinieki un pašnodarbinātās personas.

"Pēc pētījuma datiem redzam, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā nav raksturīga rūpīga sekošana darbaspēka nodokļu izmaiņu plāniem. To varētu skaidrot ar izpratnes ziņā smagnējo sistēmu, ko piedzīvojām iepriekšējās nodokļu reformas laikā. Tomēr lielāka sabiedrības iesaiste un iniciatīva veicinātu vispusīgu dialogu nodokļu pārskatīšanas gaitā. Pašreizējā valdības deklarācija ietver pasākumus, kas skar darbaspēka nodokļus, tostarp to piemērošanas vienkāršošanu. No vienas puses redzam, ka iedzīvotājiem ir grūtības orientēties darbaspēka nodokļu sistēmā, bet no otras - pietrūkst intereses par nodokļu politiku brīdī, kad par to vēl tiek diskutēts un ir iespējas lēmumus ietekmēt", teica Kropa.

Iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar "Snapshots" 2020.gada janvārī. Ar interneta starpniecību aptaujāti 722 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.