Viņš pauda, ka Latvijas Saeima, valdība, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija nav spējušas un "arī nav gribējušas" izpildīt spēkā esošajā "Nacionālās attīstības plānā 2014-2020" noteiktos mērķus 2020.gadam.
"Skaudrā realitāte liecina par dramatisku finansējuma samazinājumu ceļu nozarei, kura rezultātā pēc dažiem gadiem autobraucēji jau ar zināmu nostalģiju varēs atcerēties, cik lieliskā stāvoklī ceļi bija 2019.gadā," norādīja Bērziņā, uzsverot, ka vēl pavisam nesen, 2018.gadā, "valdība optimistiski plānoja, ka investīciju apjoms nozarē šogad, 2020.gadā sasniegs 325,6 miljonus eiro, bet tagad ir redzams, ka realitātē no sapņiem pāri palikuši tikai 86,3 miljoni eiro - nepilnas četras reizes mazāk".
Viņš pauda, ka šīs valdības taktika ir nerunāt par šodienas problēmām, nepiedāvāt risinājumus, bet "sapņot un diskutēt par tālāku laiku, piemēram, par ātrgaitas valsts ceļu "mugurkaulu" starp lielākajām pilsētām 2040.gadā", piebilstot, ka nav zināms, vai "tiek sapņots" arī par finansējuma avotiem.
Bērziņš pauda, ka realitātē saistībā ar finansējuma un darba apjomu samazinājumu pirmie ceļu būves uzņēmumi jau ir pārtraukuši darbību, savukārt citi atlaiž darbiniekus. Nākotnē tas atstās būtisku ietekmi uz darbu kvalitāti, jo pat gadījumā, ja finansējums tiks palielināts, sagatavot speciālistus un apmācīt darbiniekus nāksies no jauna, norādīja "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs.
Viņš norādīja, ka ceļu, tiltu un dzelzceļu būvē pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2019.gada novembra datiem strādāja 9100 darbinieki.
""Latvijas ceļu būvētājs" veica aptauju, kas rāda, ka šogad darbinieku skaits samazināsies līdz aptuveni 5500 strādājošo, tas ir, samazināsies par 3500. Visticamāk, ka turpinoties šādai politikai strādājošo skaits ik gadu saruks vēl vairāk," pauda Bērziņš.
Viņš arī skaidroja, ka pēc provizoriskām aplēsēm, šogad nozares uzņē
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri