• Lāsma,
  • Zanda,
  • Zandis
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Banka pastāsta, ka Latvijas iedzīvotāji esot sākuši krāt vairāk

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:16, 06.12.2019

Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, atsaucoties uz bankas apkopotajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem.


Avots: LETA

Viņš informēja, ka 17% Latvijas iedzīvotāju ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrājumi vienas līdz trīs algu robežās. Vienlaikus 67% iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas vidējās mēnešalgas apmērā. Tajā pašā laikā iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai - 7%.

Krops norādīja - to, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī bankas veiktās aptaujas dati, kurā 53% respondentu atzinuši, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā 19% ir spējuši uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas nekā iepriekš, savukārt 34% - līdzšinējā apmērā.

"Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados ir palielinājies iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apmērs, un daļa no tiem tiek mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Kā liecina iedzīvotāju aptaujas dati, trešdaļa mājsaimniecību pēdējo divu gadu laikā ir izjutusi ienākumu pieaugumu, savukārt katrs desmitais norāda, ka palielinājies pieejamo brīvo naudas līdzekļu apmērs. Tas devis iespēju cilvēkiem, kuru ienākumi palielinājušies, arī vairāk rast līdzekļus uzkrājumiem (91%). Turklāt zīmīgi, ka arī tie iedzīvotāji, kuri brīvo naudas līdzekļu apmēru nav izjutuši izdevumu pieaugumu dēļ, tik un tā spējuši uzkrājumiem atvēlēt vairāk naudas nekā iepriekš (38%). Tas apliecina izpratni par uzkrājumu nozīmību. Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķiem veidots uzkrājums dažādos dzīves ciklos sniedz lielāku rīcības brīvību," atzīmēja "Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Pēc bankas datiem, joprojām Rīgā un Pierīgā procentuāli vairāk iedzīvotājiem ir drošības spilvens (19%) un Pierīgā dzīvojošie ir spējuši arī izveidot lielāko drošības spilvenu, kas skaidrojams gan ar nodarbinātību, gan arī ar iespējām nopelnīt. Tomēr situācija reģionos pamatā ir diezgan līdzīga - 14% spējuši izveidot drošības spilvenu. Turklāt finanšu rezerves apmērs vienmērīgi ir audzis visu reģionu iedzīvotājiem - vidēji par vienu procentpunktu gadā.

Tāpat "Swedbank" dati liecina, ka kopējais krājēju skaits šogad palielinājies par 5%, turklāt atšķirības starp reģioniem ir samērā nelielas. Lielākā nevienlīdzība saglabājas tieši novadu dalījumā - no 9% līdz 28%.

Bankā norādīja, ka šogad straujāk audzis to iedzīvotāju skaits, kuru uzkrājumi pārsniedz 5000 eiro - Rīgā un Pierīgā šāds uzkrājums ir 36% iedzīvotāju, kamēr Kurzemē - 26%, Zemgalē un Latgalē - 25%, bet Vidzemē - 23%.

Tikmēr no novadiem, pēc bankas datiem, mazākais krājēju skaits ir Balvos un Viļakā.

Vaicāti, kādam mērķim nauda tiek krāta, teju puse (47%) iedzīvotāju norādījuši, ka uzkrājumus veido drošības spilvenam nākotnei. Seko uzkrājumi veselībai (26%), lielākiem pirkumiem un ceļojumiem (25%), remontam (23%), kā arī pensijai (19%) un bērnu nākotnei (18%).

Pēc "Swedbank" datiem, nauda visbiežāk tiek krāta kontā (63%). Popularitātes ziņā nākamais risinājums ir uzkrājums pensiju trešajā līmenī, ko izmanto 32% iedzīvotāju, savukārt 12% veido uzkrājumu krājkontā, bet 9% izmanto uzkrājošo apdrošināšanu.

Dati arī liecina, ka jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem visbiežāk naudu krāj kontā (61%) un pensiju trešajā līmenī (20%). Arī jaunie profesionāļi jeb iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem visbiežāk naudu krāj kontā (46%) un pensiju plānos (22%), taču šajā vecuma grupā 9% veido uzkrājums bērna nākotnei, bet 6% izmanto iespēju ieguldīt vērtspapīros.

Tāpat arī vecumā no 35 līdz 50 gadiem populārākā ir naudas krāšana kontā (41%) un pensiju trešajā līmenī (31%), kā arī aktīvāk tiek krāts bērna nākotnei (11%) un izmantoti cita veida uzkrājumi, piemēram, privātais portfelis, vērtspapīri (7%). Savukārt vecumā no 50 līdz 65 gadiem izteikti divi krāšanas veidi - kontā (51%) un pensiju trešajā līmenī (36%).

Kopumā iedzīvotāji uzkrājumiem ik mēnesi novirza no 20 līdz 50 eiro mēnesī.

Vaicāti, ja mēnesī būtu brīvi papildu 20 līdz 50 eiro, iedzīvotāji norādījuši, ka šos līdzekļus primāri novirzītu uzkrājumiem vecumdienām (30%), ceļojumiem (29%) un veselības izdevumiem (29%).

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika "Orkla" cels Ādažos vēl vienu ražotni

Būvniecības uzņēmums SIA "Merks" noslēdzis līgumu ar "Orkla" šogad maijā Latvijā izveidoto kompāniju SIA "Orkla Biscuit Production" par cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos, teikts "Merka" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojumā Tallinas biržai.

Ekonomika Vitenbergs: Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ekonomika Sludinājumu platforma jaunajai paaudzei, kas pārvērtīs tirgu

Arvien cilvēki pilnveidojuši un meklējuši veidus, kā veiksmīgāk šķirot informāciju. Senajās civilizācijās šim mērķim kalpoja māla plāksnītes, līdz mūsdienās šo darbu mūsu vietā paveic datorsistēmas un mākslīgais intelekts. Arī sludinājumu portāli ir informācijas servisa vietnes, kurās filtrēšanas sistēma ir būtiska sastāvdaļa, lai palīdzētu lietotājiem veiksmīgāk orientēties datu apjomā un to pārskatāmi strukturētu.

Ekonomika Kazāks: nozīmi saglabās arī skaidrā nauda

Neskatoties uz digitālās valūtas pieaugošo lomu, nozīmi saglabās arī skaidrā nauda, piektdien konferencē "Nauda un sabiedrības drošība" uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Lasiet arī

COVID-19 Covid-19 uzliesmojums Olainē saistīts ar uzņēmumu

Covid-19 uzliesmojums Olainē saistīts ar kādu uzņēmumu, nevis skolām, aģentūrai LETA apliecināja Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (LSDSP).

Sabiedrība Ceļu satiksmes likumā plāno iekļaut normas par elektroskrejriteņiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz regulējumā iekļaut normas par elektroskrejriteņu kustību.

Sabiedrība Trīs gadu laikā vidējās algas KNAB plāno palielināt par 37%

Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz palielināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku mēnešalgu, līdz 2023.gadam vidējo atalgojumu birojā ceļot par 37%.