RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


1091 eiro - izrādās, tāda nu jau ir vidējā alga Latvijā!

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:37, 02.12.2019 1

Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Avots: LETA

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2019.gada trešajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1078 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1124 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija 1081 eiro, kas ir pieaugums par 8,9% salīdzinājumā ar 2018.gada trešo ceturksni.

Vienlaikus 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni bruto darba samaksa pieaugusi par 0,7%.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija 801 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 7,7%, bet salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni - par 0,3%.

Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2019.gada trešajā ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni (779 eiro), tā augusi straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa, proti, par 8,8%.

Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad trešajā bija 623 eiro un gada laikā tā pieaugusi par 8,3%. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, skaidroja statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, Latvijā palielinājās par 8,9% jeb 204,9 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3,9 tūkstošiem.

Šogad trešajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē.

Vienlaikus gada laikā vidējā darba samaksa par vairāk nekā 10% palielinājās arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) - par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro. Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā - par 9%, kā arī Zemgalē un Latgalē - par 8,8%. Vidzemes reģionā pieaugums bijis viszemākais - par 7,9%. Viszemākais vidējais atalgojums bija Latgalē - 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71% no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā (1218 eiro).

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

  • Dita 03.12.2019 21:25
    Kur tādas algas, ko var muldēt.
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ekspremjeram Repšem atkal jauns amats. Lūk, ko viņš tagad dara!

Ekspremjers un Latvijas Bankas kādreizējais vadītājs Einars Repše kļuvis par "Baltic International Bank" padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku, apstiprināja bankā.

Ekonomika Latvija ar Šveici - 9.vietā pasaulē pēc bioloģiski sertificētās zemes platības

Latvija ar Šveici dala devīto vietu pasaulē pēc bioloģiski sertificētās zemes platības, informēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā, atsaucoties uz bioloģiskās lauksaimniecības pētnieciskā institūta FIBL statistikas apkopojumu.

Ekonomika 10 000 eiro! Zināms, ar kādu čeku iegūts čeku loterijas lielais laimests

Čeku loterijas gada izlozes lielā laimesta – 10 000 eiro – ieguvējs pērn čeku loterijā kopumā bija reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, vēsta laikraksts "Neatkarīgā". Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis tikai divus dokumentus, no kuriem viens dokuments tika izlozēts gada loterijai un nule kā ieguva galveno balvu.

Ekonomika Aizdomās tiks turēts ikviens! Valdība izstrādājusi slepenu plānu

Iekšlietu ministrijā tapis, Ministru kabinetā apstiprināts un noslepenots naudas atmazgāšanas pretpasākumu trīs gadu plāns. Dokuments rādot – pasākumi kļūs vēl nesalīdzināmi skarbāki un arī dārgāki, turklāt par aizdomīgu nu jau varēšot tikt uzskatīts gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums un nevalstiskā organizācija, raksta žurnālists Lato Lapsa portālā pietiek.com.

Lasiet arī

Ekonomika "Apple" brīdina, ka koronavīruss skāris arī "iPhone" viedtālruņus

Akciju cenas pasaulē otrdien kritās pēc ASV kompānijas "Apple" paziņojuma, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" negatīvi ietekmē tās ieņēmumus.

Sabiedrība Zemgales skolās: 27 gadījumos aizdomas par narkotiku lietošanu

Janvārī un februārī veicot pārbaudes Zemgales izglītības iestādēs, aizdomās par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu uz medicīniskajām iestādēm nogādāti 27 audzēkņi, informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.

Izklaide Pabrikam 25 gadus jaunāka mīļākā? Nu runā arī Madonas pusē (+FOTO)

Baumas par to, ka Pabriku saista romatiskas attiecības ar viņa biroja vadītāju Neldu Otvari, pirmo reizi parādījas pērnā gada vasarā. Pats ministrs gan tās no sauca par "pilnmēness muļķībām".