RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


1091 eiro - izrādās, tāda nu jau ir vidējā alga Latvijā!

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:37, 02.12.2019 1

Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Avots: LETA

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2019.gada trešajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1078 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1124 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī bija 1081 eiro, kas ir pieaugums par 8,9% salīdzinājumā ar 2018.gada trešo ceturksni.

Vienlaikus 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni bruto darba samaksa pieaugusi par 0,7%.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija 801 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 7,7%, bet salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni - par 0,3%.

Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2019.gada trešajā ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni (779 eiro), tā augusi straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa, proti, par 8,8%.

Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad trešajā bija 623 eiro un gada laikā tā pieaugusi par 8,3%. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, skaidroja statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, Latvijā palielinājās par 8,9% jeb 204,9 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3,9 tūkstošiem.

Šogad trešajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē.

Vienlaikus gada laikā vidējā darba samaksa par vairāk nekā 10% palielinājās arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) - par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada trešajā ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro. Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā - par 9%, kā arī Zemgalē un Latgalē - par 8,8%. Vidzemes reģionā pieaugums bijis viszemākais - par 7,9%. Viszemākais vidējais atalgojums bija Latgalē - 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71% no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā (1218 eiro).

Lasīt visus komentārus (1)

  • Dita 03.12.2019 21:25
    Kur tādas algas, ko var muldēt.
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Par maksātnespējas procesa pārkāpumiem būs bargāki sodi

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas administratīvajos sodos par maksātnespējas procesa pārkāpumiem.

Ekonomika Latvijas ekonomika vēl aug, bet arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" koriģētie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.

Ekonomika Inčukalna gāzes krātuve nonāks Japānas kompānijas rokās

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionārs "Marguerite Fund" pārdos sev piederošos 29,06% "Conexus" akciju Japānas kompānijas "Marubeni" fondam, aģentūru LETA informēja abu uzņēmumu pārstāvji.

Ekonomika Amatu atstās "ABLV Bank" likvidators

Gada beigās amatu atstās likvidējamās "ABLV Bank" likvidators Arvīds Kostomārovs, teikts bankas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lasiet arī

Pasaule Itāļu viedoklis: Puse vēlas demokrātijas nomaiņu ar autoritāru valdību

48% itāļu atbalstītu parlamentārās demokrātijas nomaiņu ar autoritāru valdību, liecina piektdien publiskotā aptauja.

Sabiedrība Latvija atvadās no izcilā akadēmiķa Jāņa Stradiņa (+FOTO)

Šodien Torņakalna baznīcā notiks atvadīšanās no aizsaulē aizgājušā akadēmiķa Jāņa Stradiņa un piemiņas dievkalpojums, informē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA).

Sports Bertāns turpina spridzināt - 19 punkti un pirmais "double double"! (+VIDEO)

Latvijas sportists Dāvis Bertāns piektdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē izcēlās ar 19 punktiem un "double double", tomēr ar to nepietika, lai Vašingtonas "Wizards" izcīnītu uzvaru.