"ABLV Bank" īpašnieks Bernis lobistiem ASV samaksājis 855 000 eiro

Jau ziņots, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas bankai par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, un tās advokāti ASV aicinājuši FinCEN publicēto paziņojumu atsaukt.

Bernis uzskata, ka ASV institūcijās par banku nav nonākusi pilnīga informācija.

"Lobistu galvenais uzdevums ir tāds, lai pa tiešo nodrošinātu nepieciešamās un skaidrojošās informācijas sniegšanu amerikāņu institūcijām," raidījumam skaidrojis Bernis.

Konkrētos lobistus viņš izvēlējies pēc rekomendācijām.

Lobistiem ASV ir jāuzrāda, cik daudz naudas saņem no katra klienta. "De facto" vēsta, ka Bernis un viņa uzņēmums šogad bijis pats dāsnākais "Mercury" klients - nepilnā pusgadā lobistiem pārskaitīti 730 000 ASV dolāru, bet pēdējās nedēļās izdevumi vēl pieauguši un sasnieguši gandrīz miljonu dolāru jeb 855 000 eiro.

Bernis raidījumam uzsvēris, ka cīnās par savu un bankas darbinieku reputāciju un ir apmierināts ar lobistu paveikto.

"Mēs esam ļoti apmierināti ar šā brīža darba rezultātiem, bet vēl liels darbs priekšā. Reputācija 21.gadsimtā ir svarīgākā lieta," norādīja baņķieris.

"De facto" vēsta, ka ar "ABLV Bank" jautājumu ASV strādā trīs lobistu firmas "Mercury" darbinieki. Viens no tiem ir ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais kampaņas komunikācijas direktora vietnieks Braiens Lanza.

Lobēšanai Lanza pievērsās drīz pēc vēlēšanām 2017.gada sākumā. Intervijā telekanālam "Deutsche Welle" tā gada maijā Lanza aiziešanu no Trampa komandas skaidrojis ar vēlmi "pārlādēt baterijas".

"New York Times" pieminējis Lanzu rakstā par Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku, kura kompānijai ASV bija noteikusi sankcijas. Deripaska ietekmi savā kompānijā samazināja, un sankcijas tai tika atceltas.

Lanzu pērn kā vienu no lobistiem bija piesaistījusi arī Ķīnas telekomunikāciju firma "ZTE" uzreiz pēc tai noteiktajām sankcijām. ASV valdība pēcāk sankcijas atcēla, piemērojot naudas sodu, atgādina raidījums.

LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.