Slēpti TKB akcionāri bijuši Janukoviča administrācijas vadītājs ar māsu

Slēpjoties aiz Lielbritānijas pilsoņa Čārlza Treherna, viņi kontrolējuši nepilnus 10% bankas akciju.

Oficiāli akcijas piederējušas Trehernam, bet e-pasta sarakste, kas nonākusi atklātībā, liecina, ka Treherns vadījis Ļovočkinu ģimenes biroju un kārtojis jautājumus, kas saistīti ar Ļovočkinu ārzonu kompānijām, villu Francijā un mākslas darbu kolekciju.

Treherna pienākumos ietilpa atrast veidus, ka noslēpt Ļovočkinu īpašuma tiesības. Tādēļ viņš un citas personas darbojušās kā Ļovočkinu pilnvarotie.

Vēstulē viens no konsultantiem Ļovočkinu ģimenes birojā norādījis Trehernam, ka "visiem politiķiem jāpaliek malā no uzņēmējdarbības" un īpašniekiem jābūt "ārvalstu uzņēmējiem ar labu reputāciju". Vēstulē norādīts, ka nekad un nekur nedrīkst minēt vadītāju vārdus.

Vēl 33% "Trasta komercbankas" akciju piederēja Ļovočkinu biznesa partnerim un sabiedrotajam Ivanam Fursinam, kurš agrāk bija Ukrainas parlamenta deputāts, bet 43% akciju piederēja Igoram Buimisteram, kurš arī bijis Ļovočkinu biznesa partneris.

Ļovočkinu advokāts noliedzis, ka viņa klienti būtu iesaistīti kādās pretlikumībās, un sacīja, ka žurnālistu jautājumi nav balstīti faktos.

Nopludinātie e-pasti liecina, ka Ļovočkini ne tikai bijuši slēpti "Trasta komercbankas" akcionāri, bet arī veikuši caur to aizdomīgus pārskaitījumus.

Piemēram, 2010.gadā Treherns instruējis Jūlijas Ļovočkinas sekretāri par to, kā pareizi sastādīt viltus līgumu, lai veiktu slepenus pārskaitījumus caur Jaunzēlandē reģistrētu kompāniju "Lynform Capital", kas tiek turēta aizdomās par saistību ar tā dēvēto "Krievijas mazgātavas" lietu, kurā iesaistīta "Trasta komercbanka".

Attiecīgā informācija minēta OCCRP pētījumā par nežēlastībā kritušā ASV lobista Pola Manaforta darbībām Ukrainā. Manaforts, kurš pašlaik ASV izcieš cietumsodu par nodokļu un banku krāpniecību, 2016.gadā kādu laiku bija ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas vadītājs.

2010.gadā Manaforts piedalījās kampaņā ar mērķi panākt Janukoviča ievēlēšanu par Ukrainas prezidentu. Šīs kampaņas laikā viņš cieši sadarbojās ar Ukrainas parlamenta deputāti Jūliju Ļovočkinu un viņas brāli Sergiju Ļovočkinu, kurš pēc Janukoviča ievēlēšanas kļuva par prezidenta administrācijas vadītāju.

Manaforts un Ļovočkini drīz pēc Janukoviča uzvaras sāka plānot, kā to izmantot sev izdevīgos darījumos, par ko liecina tūkstošiem nopludinātu e-pasta vēstuļu, kas nonākušas OCCRP rīcībā.

Septiņus mēnešus pēc Janukoviča ievēlēšanas Ļovočkina e-pastā rakstīja Manafortam par plānotu uzņēmuma "Ukrtelecom" privatizāciju un ierosināja to iegādāties par izdevīgu cenu, izmantojot viņu ietekmi uz izsoles procesu. Manafortam tomēr neizdevās atrast finansējumu šī uzņēmuma iegādei.

LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.

Pēc FKTK datiem, "Trasta komercbankas" lielākie akcionāri bija Buimisters (no 33% līdz 50%) un Fursins (netiešā ceļā iegūta līdzdalība no 20% līdz 33%).

"Trasta komercbanka" darbojās kopš 1989.gada un piedāvā pakalpojumus gan vietējiem, gan ārzemju klientiem. Ārpus Latvijas bankas konsolidētajai grupai bija pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, kā arī filiāle Kiprā.

Pirms likvidācijas "Trasta komercbanka" bija 13. pēc aktīviem lielākā banka Latvijā.