Runājot par tautsaimniecības jautājumiem, viņš stāstīja par kreditēšanu, fiskālo politiku un strukturālām reformām, kas svarīgas, lai stiprinātu valsts un uzņēmēju konkurētspēju.
Komentējot Eiropas Centrālās bankas pieņemtos lēmumus, kas lielā mērā ir vērsti uz turpmāku kreditēšanas aktivizēšanu, Rimšēvičs atzina, ka tam svarīgs priekšnoteikums ir, lai zemākas centrālās bankas un naudas tirgus likmes laika gaitā atspoguļotos arī zemākās kredītu likmēs uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Pēc viņa teiktā, eirozonā kopumā pēdējo 3-4 gadu laikā likmes gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir būtiski samazinājušās. Vienlaikus, analizējot situāciju Latvijā, centrālas bankas prezidenta vērtējumā, tā nav tik pozitīva un rezultātā kopējais monetārās politikas tā saucamais «kredītu kanāls» Latvijā nav tik spēcīgs kā citās valstīs.
«Latvijas komercbankās pašlaik atrodas tuvu pie pieciem miljardiem eiro brīvu naudas līdzekļu, kurus tās tur centrālajā bankā un pat ir gatavas piemaksāt tā vietā, lai laistu tautsaimniecībā. Tas liecina par zemu riska apetīti no komercbanku puses,» secināja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidenta ieskatā, valsts un komercbanku vadītājiem būtu jāsēžas pie viena galda, lai risinātu jautājumu par to, kā komercbankas varētu aktivizēt tautsaimniecības kreditēšanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri