Levits iesaka soda atlaišanu pirmajam, kas atzīstas par karteli

Komentējot izmeklētāju aizdomas par būvniecības jomā Latvijā pastāvošu karteli, Levits intervijā telekanālā «Rīga TV24» sacīja, ka viņa kā Eiropas Savienības Tiesas tiesneša praksē ir bijis daudz šādu lietu. Daudz bijis arī būvniecības karteļu. Firmām noteiktās soda naudas bijušas mērāmas desmitos, simtos un dažos gadījumos pat miljardos eiro.

Prezidents minēja, ka dažādās valstīs saistībā ar karteļu atklāšanu tiek piekopti interesanti risinājumi. Piemēram, pirmajai kartelī iesaistītajai firmai, kas piesakās izmeklēšanas iestādē, tiek atlaists sods.

Levita kā tiesneša praksē bijuši gadījumi, kad firmas sāk pieteikties, tiklīdz «uzož», ka tiesībsargājošās iestādes tām varētu būt nākušas pa pēdām. Bijušas arī situācijas, kad firmu pārstāvji zvanījuši ar minūšu atšķirību un šādi jautājumi pat nonākuši līdz tiesai.

«Domāju, ka šāds risinājums ir iespējams arī mums, jo tas palīdz vieglāk atklāt karteli un rada neuzticību karteļa dalībnieku vidū, kas atkal apgrūtina tādu karteli noslēgt,» vērtēja Levits, uzsverot, ka karteļus atklāt ir grūti.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt Konkurences padome veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu — aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.