Atalgojums valsts pārvaldē esot daudz par mazu, lai piesaistītu izcilības

Valsts kancelejas direktors stāstīja, ka patlaban valsts pārvaldē visi nodarbinātie ir sadalīti 16 mēnešalgu grupās, kur katrs amats ir novērtēts pēc punktu sistēmas, ņemot vērā izglītību, pieredzi, nepieciešamās kompetences.

«Katrai grupai ir likumā noteikta maksimālā mēnešalga, turklāt no 11.mēnešalgu grupas uz augšu kopš 2010.gada maksimālā alga nav mainīta. Tāpēc valsts pārvalde cenšas kompensēt ar piemaksām to, ka alga tik ilgi nav pārskatīta. Mūs par to kritizē Valsts kontrole, ka piemaksu apmērs ir relatīvi liels un gandrīz katrs darbinieks saņem piemaksu, bet nav citas alternatīvas, ja tik ilgi nav pārskatīta mēnešalga,» norādīja Citskovskis.

Valsts kanceleja katru gadu kopā ar kompāniju «Fontes» veic pētījumu, salīdzinot atalgojumu valsts pārvaldē ar privāto sektoru. No pētījuma izriet, ka valsts pārvaldē par līdzvērtīgu darbu maksā būtiski mazāk nekā privātajā sektorā. Tāpēc Valsts kanceleja vēlas panākt, lai valsts pārvaldē atalgojums būtu 80% no līdzīgas pozīcijas amata privātajā sektorā.

«Bieži vien publiskajā telpā ir diskusijas par to, vai augstākā līmeņa vadītāji ir pelnījuši atalgojumu, kas viņiem paredzēts atbilstoši likumam. Es kā Valsts kancelejas direktors veicu visas augstākā līmeņa vadītāju atlases. Valsts pārvaldē ir tāda kārtība, ka, ja ir jāmeklē Ministru kabinetam pakļautas iestādes vadītājs, ir divas iespējas — vai nu valsts pārvalde redz kādu ierēdni, kuru varētu pārcelt attiecīgajā amatā, vai arī tiek organizēts atklāts konkurss. Pēdējos divos gados, kopš vadu Valsts kanceleju, ir veiktas vairāk nekā 20 dažādas atlases. Secinājumi ir tādi, ka nav bijušas situācijas, ka mums ir iespēja izvēlēties no desmit izciliem kandidātiem. Bieži ir tā, ka jāpriecājas par to, ka starp kandidātiem ir kaut viens izcils, jo nereti ir jāizvēlas starp divām, trijām viduvējībām. Vārdu sakot, it kā varētu sludināt jaunu konkursu, bet nav pārliecības, ka piedāvājums būs labāks. Tāpat ir bijuši vairāki konkursi, kurus noslēdzam bez rezultāta. Ir iestādes, kuras joprojām ir bez vadītājiem,» pauda Citskovskis.

Atalgojuma jautājumu rosināts risināt ar piemaksu sistēmas izmaiņām. «Šobrīd likumā ir paredzēta tā saucamā īpašā piemaksa — 5% darbinieku var veikt piemaksu 100% apmērā no atalgojuma par institūcijai būtisko funkciju vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu. Bet „normālās“» piemaksas ir līdz 60% no atalgojuma, lai motivētu kompetentākos darbiniekus. Mēs vēlamies, lai piemaksu apmērs būtu, lielākais, 20-30% no atalgojuma. Igaunijā maksimālā piemaksa par 20%," sacīja eksperts.

Viņš gan atzina, ka sabiedrība jautājumu par piemaksām varētu vērtēt negatīvi, tomēr tas ir veids, kā valsts pārvadē piesaistīt profesionāļus.

«Piemēram, patlaban atklātā konkursā meklējam Satiksmes ministrijas valsts sekretāru. Vai domājat, ka par algu 2441 eiro (bruto) var viegli atrast nozares profesionāli, vadītāju, kurš ir gatavs pārraudzīt satiksmes nozari? Viens no pirmajiem pretendentu jautājumiem atlases procesā ir par to, kādu atlīdzību varam piedāvāt, jo pretī tiek prasīts milzīgs kompetenču apjoms un atbildība. Vai par algu, kas „uz rokas“ ir mazāka par 2000 eiro, kāds to būs gatavs uzņemties? Un, ja ir gatavs, tad ir jautājums, kāda tam ir motivācija. Tā ir atlīdzība, ko maksā pat ne labam ekspertam privātajā sektorā. Vienreiz ir godīgi jāsakārto šī sistēma, lai katrs zina, cik un par ko saņem, lai nenotiek manipulēšana ar piemaksām personisku vai politisku iemeslu dēļ utt. Šīs sistēmas sakārtošana ir mūsu šā gada lielais uzdevums,» uzsvēra Citskovskis.