RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Latvijā un Lietuvā patēriņa kredītus izmanto vairāk nekā Igaunijā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:19, 11.07.2019

Pēdējo divu gadu laikā patēriņa kredītus retāk izmantojuši Igaunijas iedzīvotāji — ja Latvijā un Lietuvā teju katrs trešais respondents ir izmantojis šādu iespēju, tad Igaunijā vien 25%, atklāj bankas «Luminor» veiktais pētījums Baltijas valstīs.



Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs cilvēki aizņemas brīžos, kad rodas neparedzēta vajadzība pēc papildu finanšu līdzekļiem, turklāt lielāka daļa šādu aizņēmuma ņēmēji ir jaunieši, liecina pētījums. Latvijā šādā brīdī aizdevumu ņēmuši 31% respondentu, kamēr Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 17% un 16%.

Igaunijā patēriņa kredīta aizdevumu pēdējo divu gadu laikā izmantojuši 25% no respondentiem, kamēr Latvijā un Lietuvā attiecīgi — 33 un 34%.

«Visbiežāk cilvēki izmanto patēriņa kredīta aizdevumu brīžos, kad nepieciešami līdzekļi lielākiem pirkumiem — šis ir bijis aizdevuma iemesls 35% respondentiem Latvijā, savukārt Lietuvā un Igaunijā 43%. Pozitīva tendence, ka visretāk respondenti norādījuši, ka kredītu ņemtu izklaidei vai ikdienas tēriņiem (4-6%), kas pierāda, ka aizņemšanās kļūst arvien pārdomātāka un atbildīgāka, nevis mirkļa iegribu piepildīšanai,» sacīja «Luminor» privātpersonu kreditēšanas eksperte Ingūna Krieva.

To, ka cilvēki patēriņa kredītu aizdevumus izvēlas pārdomāti, liecina arī dati, ka pirms kredīta piedāvājuma izvēles trešdaļa respondentu Latvijā salīdzina vairākus piedāvājumus, Lietuvā tam uzmanību pievērš vēl vairāk — piedāvājumus salīdzinājuši 37% respondentu, savukārt Igaunijā — 28%. Tieši jauniešiem vecumā no 18-29 gadiem Latvijā izvēli ietekmējusi arī kredīta saņemšanas ātrums, kas bijis noteicošais iemesls kredīta izvēlē 30% respondentu šajā vecuma grupā. Savukārt vecuma grupā no 40-49 gadiem biežāk lēmums par kredīta piedāvājuma izvēli balstās iepriekšējā pieredzē (33%).

Lielākā daļa no respondentiem Latvijā un Lietuvā, kas pēdējo divu gadu laikā nav ņēmuši patēriņa kredītu, kā vienu no biežākajiem iemesliem norādījuši, ka šāda izvēle bijusi apzināta, jo «parāds nav brālis» un nevēlas uzņemties kredītsaistības.

Savukārt Igaunijā divas trešdaļas no tiem, kas nav izmantojuši patēriņa kredīta aizdevumu, norāda, ka papildu līdzekļi vienkārši nav bijuši nepieciešami. Vērtējot iemeslus, kādēļ patēriņa kredīts varētu būt nepieciešams, lielākā daļa respondentu norāda, ka visticamāk to izmantotu īpašuma vai auto iegādei, kā arī mājokļa iekārtošanai.

Pētījums parādījis, ka lielākā daļa respondentu nevēlas uzņemties pārlieku lielu slogu ikmēneša tēriņiem. Patēriņa kredīta atmaksai aptuveni 17% respondentu velta vairāk par 20% no saviem ikmēneša ienākumiem. Latvijā 53% no tiem, kuriem šobrīd ir kāds patēriņa kredīts, tā atmaksai novirza mazāk nekā 20% no ikmēneša personīgajiem ienākumiem, Lietuvā tie ir 63%, savukārt Igaunijā — 66%.

«Luminor» pētījums par Baltijas iedzīvotāju paradumiem, saistībā ar patēriņa kredīta aizdevumu izmantošanu, veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru «Norstat». Pētījumā 2019.gada jūnijā reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 3026 respondenti (Latvijā — 1012; Lietuvā — 1009; Igaunijā — 1005).

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība Kļuvis zināms, cik viltus ziņu izplatīšanā vaino Niku Endziņu

Prokuratūra huligānismā apsūdzētajiem viltus ziņu portālu uzturētājiem kopumā inkriminē deviņas nepatiesas ziņas.

Sabiedrība GKR frakcijas vadītājs Stepaņenko parādā 340 700 eiro; teju tikpat arī aizdevis

Partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) frakcijas vadītāja Vjačeslava Stepaņenko parādsaistības pērn bija 340 700 eiro, savukārt izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 313 067 eiro, liecina Valsts ieņēmuma dienesta publicētā amatpersonu deklarācija.

Sabiedrība Miris izcils suns — vienīgais sprāgstvielu meklētājs Latvijā (+VIDEO)

14.jūlijā astoņu gadu vecumā mūžībā aizgājis Jēkabpils kinologa Ginta Vuškāna suns Drako — Valsts policijas dienesta suns, kurš vienīgais visā Valsts policijas iestādē Latvijā bija apmācīts un meklēja gan ieročus, gan sprādzienbīstamas vielas, vēsta jekabpilslaiks.lv.

Sabiedrība Dzintars dod mājienu, ka JKP valdībā varētu tikt nomainīta ar ZZS

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) interesēs nav sevi valdībā nomainīt ar Zaļo un zemnieku savienību, aģentūrai LETA pauda nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai«/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, atbildot uz jautājumu par situāciju valdībā pēc JKP paziņojuma par «dzeltenās kartītes» parādīšanu.

Sabiedrība Bērziņš gatavs vēlreiz kandidēt LU rektora vēlēšanās

Gadījumā, ja notiks jaunas Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas un vairākums struktūrvienību un cilvēku atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, aģentūrai LETA sacīja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Sabiedrība Par klientes aizmirsto kredītkartes izmantošanu aizturēta veikala kasiere

Valsts policijā (VP) saņemta informācija par to, ka Liepājā kāda veikala kasiere, izmantojot klientes aizmirsto kredītkarti, izdarījusi ar to divus pirkumus, aģentūru LETA informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.

Pasaule Traģēdija Japānā: ugunsgrēkā animācijas studijā 13 bojāgājušie (+VIDEO)

Japānā Kioto pilsētā ceturtdien ugunsgrēkā animācijas studijā, kuru, pēc visa spriežot, izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana, dzīvību zaudējuši 13 cilvēki un vairāki ievainoti, pavēstīja ugunsdzēsības dienests.

Sabiedrība Veselības ministrija nerosinās PVN samazināšanu zālēm

Patlaban netiek plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem, vienlaikus jau sākta diskusija ar farmācijas industriju par citu zāļu piecenojumu samazināšanu, žurnālistiem stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Sabiedrība Petraviča šokēta par institūciju pretestību bērnu nonākšanai ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju», šādu viedokli aģentūrai LETA pauda ministre.