RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Ekonomists: uz būtisku Latvijas eksporta izaugsmi šogad cerēt nevar

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:15, 10.07.2019

Ņemot vērā globālās ekonomikas un eksporta konjunktūras vājumu, arī uz būtisku Latvijas eksporta izaugsmi šogad cerēt nevar un eksports šogad uzrādīs minimālu kāpumu aptuveni 2% apmērā, aģentūrai LETA atzina «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.


Avots: LETA

Maijā preču eksporta vērtība ir kritusies par 2,6%, savukārt importa vērtība augusi par 8,6%. Savukārt gada pirmajos piecos mēnešos eksports ir palielinājies par 2,1%, bet imports par 7,9%.

«Maija rezultāts ir visai neizteiksmīgs, kaut kopumā apjomi vairumā nozaru uzrāda labu pieaugumu. Aci piesaista četras nozares. Milzīgs kritums uzrādās mehānismiem un to ierīču eksporta apjomos — par 47,3%. Tas, visticamāk, ir globālās izaugsmes palēnināšanās un attiecīgi reeksporta apjomu krišanās iemesls. Tāpat nozīmīgs kritums vērojams dzelzs un tērauda produkcijai — par 17,5%, kur negatīvo lomu nospēlē globālās rūpniecības vājums,» skaidroja Gašpuitis.

Ekonomists piebilda, ka saglabājas apjomu samazināšanās kokrūpniecības eksportā, kas, sekojot būvniecības cikla norietam Eiropā, tai skaitā Skandināvijā un attiecīgi arī sekojošais cenu atslābums, varētu turpināties arī gada otrajā pusē. Tāpat uzrāviens, ko dzina uzkrājumu veikšana «Brexit» scenārijam, varētu būt sevi izsmēlis, pieļāva Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka pērn viens no eksporta izrāviena kaldinātājiem bija alkohola eksports, īpaši uz Krieviju. Alkohola kāpums gada pirmajos trīs mēnešos turpinājās, taču straujš kritums ir aizsācies aprīlī un maijā, pavelkot uz leju arī kopējos rādītājus. Visticamāk, pēc rekordaugstu apjomu sasniegšanas, notiek to normalizēšanās, taču Krievija turpinās būt šī produkta viens no galvenajiem galamērķiem, sacīja Gašpuitis. Gada piecos mēnešos gan alkohola kopējais eksports, gan eksports uz Krieviju joprojām ir plusos, attiecīgi 4,8% un 0,6%.

«Par to, ka situāciju pārlieku dramatizēt nevajadzētu, signalizē Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem turpmākajiem trīs mēnešiem. Pēc lejupslīdes pirmajos gada mēnešos, jūnijā tas ir atgriezies pērnā gada līmenī. Taču kopējo eksporta apjomu izmaiņas koriģēs starptautiskās tirdzniecības plūsmas un attiecīgi reeksports. Jāsagaida arī rudens un jācer, ka Latvijā izdosies laba graudaugu raža. Tas ļaus pietiekami būtiski uzlabot kopējos eksporta apjomus,» sacīja Gašpuitis.

Ekonomists norādīja, ka globālais jaunu eksporta pasūtījumu indekss ir noslīdējis no 49 līdz 48,8 punktiem, kas atbilst pasaules tirdzniecības gada pieaugumam ap 1%. Eksporta pasūtījumu tendences un mērogs norāda, ka pie vainas ir globālā pieprasījuma vājināšanās, ko pastiprina tirdzniecības karu ietekme. Pēc pieauguma martā par 0,8%, aprīlī globālās tirdzniecības apjomi samazinājās par 0,7%.

«Vājais veikums lielā mērā balstās strauji augošo valstu eksporta kritumā. Arī alternatīvie pasaules tirdzniecības indikatori — jūras un gaisa kravu pārvadājumu indeksi uzrāda visai nepārliecinošu ainu. Turklāt apsteidzoši rādījumi neliecina par drīzas atgūšanās iespējām. Arī vēsturiskās kopsakarības rāda, ka gada otrajā pusē globālajā tirdzniecībā dominēs stagnācija,» piebilda Gašpuitis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šā gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6%, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6%.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4% līdz 42,8%.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība Kļuvis zināms, cik viltus ziņu izplatīšanā vaino Niku Endziņu

Prokuratūra huligānismā apsūdzētajiem viltus ziņu portālu uzturētājiem kopumā inkriminē deviņas nepatiesas ziņas.

Sabiedrība GKR frakcijas vadītājs Stepaņenko parādā 340 700 eiro; teju tikpat arī aizdevis

Partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) frakcijas vadītāja Vjačeslava Stepaņenko parādsaistības pērn bija 340 700 eiro, savukārt izsniegto aizdevumu apjoms sasniedza 313 067 eiro, liecina Valsts ieņēmuma dienesta publicētā amatpersonu deklarācija.

Sabiedrība Miris izcils suns — vienīgais sprāgstvielu meklētājs Latvijā (+VIDEO)

14.jūlijā astoņu gadu vecumā mūžībā aizgājis Jēkabpils kinologa Ginta Vuškāna suns Drako — Valsts policijas dienesta suns, kurš vienīgais visā Valsts policijas iestādē Latvijā bija apmācīts un meklēja gan ieročus, gan sprādzienbīstamas vielas, vēsta jekabpilslaiks.lv.

Sabiedrība Dzintars dod mājienu, ka JKP valdībā varētu tikt nomainīta ar ZZS

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) interesēs nav sevi valdībā nomainīt ar Zaļo un zemnieku savienību, aģentūrai LETA pauda nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai«/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, atbildot uz jautājumu par situāciju valdībā pēc JKP paziņojuma par «dzeltenās kartītes» parādīšanu.

Sabiedrība Bērziņš gatavs vēlreiz kandidēt LU rektora vēlēšanās

Gadījumā, ja notiks jaunas Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas un vairākums struktūrvienību un cilvēku atbalstīs manu kandidatūru, tad būšu pagodināts atkārtoti kandidēt uz šo nozīmīgo amatu, aģentūrai LETA sacīja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Sabiedrība Par klientes aizmirsto kredītkartes izmantošanu aizturēta veikala kasiere

Valsts policijā (VP) saņemta informācija par to, ka Liepājā kāda veikala kasiere, izmantojot klientes aizmirsto kredītkarti, izdarījusi ar to divus pirkumus, aģentūru LETA informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.

Pasaule Traģēdija Japānā: ugunsgrēkā animācijas studijā 13 bojāgājušie (+VIDEO)

Japānā Kioto pilsētā ceturtdien ugunsgrēkā animācijas studijā, kuru, pēc visa spriežot, izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana, dzīvību zaudējuši 13 cilvēki un vairāki ievainoti, pavēstīja ugunsdzēsības dienests.

Sabiedrība Veselības ministrija nerosinās PVN samazināšanu zālēm

Patlaban netiek plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem, vienlaikus jau sākta diskusija ar farmācijas industriju par citu zāļu piecenojumu samazināšanu, žurnālistiem stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Sabiedrība Petraviča šokēta par institūciju pretestību bērnu nonākšanai ģimenēs

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ir nepatīkami pārsteigta par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par «prātam neaptveramu situāciju», šādu viedokli aģentūrai LETA pauda ministre.