Latvijas inovāciju vērtējums ir viens no zemākajiem Eiropā

Ziņojumā ietvertas 28 ES dalībvalstis, no tām Latvija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nemainīgi saglabājusi 24.vietu. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvija uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju par 4,57 indekspunktiem. Kopumā Latvija novērtēta ar 65,66 indekspunktiem, savukārt pērn Latvija novērtēta ar 61,09 indekspunktiem.

Inovatīvākā ES valsts ir Zviedrija, kura novērtēta ar 147,74 indekspunktiem. Tai seko Somija, Dānija, Nīderlande, Luksemburga, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Austrija un Īrija. Viszemākā inovācijas veiktspēja ir Rumānijā, kura novērtēta ar 34,13 indekspunktiem.

Savukārt kaimiņi, Igaunija un Lietuva, ierindojas attiecīgi 12. un 21.vietā. Igaunijas inovāciju veiktspēja novērtēta ar 103,75 indekspunktiem, bet Lietuvas — 81,08 indekspunktiem.

Kopumā ES reitings inovācijas jomā ir uzlabojies četrus gadus pēc kārtas, un pirmo reizi vēsturē Eiropas inovācijas rādītāji ir labāki par Amerikas Savienoto Valstu rezultātiem. Tomēr ES joprojām atpaliek no Dienvidkorejas, Kanādas, Austrālijas un Japānas nemainīgi augstajiem rādītājiem.

Ekonomikas ministrijā informēja, ka pēc «Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2019» rezultātiem, īpaši augsts ir Latvijas sniegums riska kapitāla investīciju piesaistē, kas veido 148,2% no ES vidējā rādītāja. Salīdzinoši augsts ir arī augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaita rādītājs un nodarbinātības līmenis strauji augošajos uzņēmumos inovatīvās nozarēs.

Tāpat pārskatā norādīts, ka Latvijai ir jāturpina darbs pie privātā sektora investīciju pieauguma pētniecības un attīstības aktivitātēm, kā arī jaunu doktorantūras studiju beidzēju skaita palielināšanā, kas patlaban ir salīdzinoši zemā līmenī.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sacīja, ka Latvijas izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā ir novērtējums Latvijas veiktajām iniciatīvām inovāciju vides attīstībā, jo īpaši atbalstot uzņēmumus inovatīvu produktu un pakalpojumu ieviešanā, kā arī jaunas ražošanas infrastruktūras iegādē.

«Latvijai ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie inovācijas vides attīstības ilgtermiņā, vienlaikus šodien attīstot ambiciozus inovāciju pilotprojektus. Tāpēc Ekonomikas ministrija patlaban attīsta stratēģiskās ekosistēmas projektus viedo pilsētu, biomedicīnas un viedo materiālu jomā. Tieši inovācijas attīstība ir viena no valsts ekonomikas prioritātēm, kas gan vidējā, gan ilgākā termiņā nodrošinās straujāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un būs par pamatu produktivitātes un pievienotās vērtības produktu pieaugumam,» atzīmēja Nemiro.

Eiropas Komisijas veidotais «Eiropas Inovāciju reitings» ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu.