Latvijā 29% uzņēmēju izjūt recesijas sākumu

Vienlaikus Lietuvā 21% uzņēmēju atzinuši, ka sāk izjust recesijas sākumu, bet Igaunijā šādu viedokli pauduši krietni mazāk uzņēmēju — 9%. Tajā pašā laikā visvairāk par recesiju satraucas uzņēmēji Itālijā, kur šādu viedokli pauduši 65% uzņēmēju.

Pētījums arī atklāj, ka Latvijā uzņēmēji «business-to-business» (B2B) segmentā maksājumu rēķinus apmaksā vidēji 18 dienās, Lietuvā — 23 dienās, bet Igaunijā — 16 dienās. Savukārt korporatīvos maksājumus par darījumiem Latvijā un Lietuvā uzņēmēji saņem ar divu dienu kavēšanos, kamēr Igaunijā ar vienas dienas kavēšanos. Eiropas kontekstā visvairāk maksājumu tiek kavēti Portugālē, Nīderlandē un Grieķijā.

Latvijā 43% uzņēmēju norādījuši, ka galvenais iemesls, kāpēc tiek kavēti maksājumi, ir finansiālās grūtības, tajā pašā laikā 19% atzinuši, ka maksājumus kavē apzināti, 16% norādījuši, ka vainīga ir klientu administratīvā neefektivitāte, bet 6% minējuši domstarpības par sniegto pakalpojumu vai preci. Eiropā finansiālās grūtības kā galveno iemeslu minējuši 54% aptaujāto uzņēmēju, apzinātu kavēšanu — 50%, klientu administratīvo neefektivitāti — 48%, bet domstarpības par sniegto pakalpojumu vai preci — 17%.

Pētījumā secināts, ka Latvijā uzņēmēji pēdējo četru gadu laikā no neapmaksātajām summām par pakalpojumiem vai precēm zaudējumos norakstījuši 1,6% no ieņēmumiem, kamēr Eiropā vidēji 2,3% no ieņēmumiem norakstīti zaudējumos.

Tāpat pētījumā atklāts, ka Latvijā 59% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka bezskaidras naudas aprite starp uzņēmējiem varētu būt pēc vairāk nekā desmit gadiem vai nekad, 18% prognozē, ka desmit gadu laikā, 16% — piecu gadu laikā, savukārt 8% domā, ka nākamo divu gadu laikā. Eiropā vidēji 48% uzņēmēji prognozē, ka bezskaidras naudas aprite notiks desmit gadu laikā.

Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds sacīja, ka Latvijas ekonomika vēl joprojām aug, tomēr pieauguma temps ir samazinājies. Līdzīga situācija ir arī eirozonā, neskaitot Itāliju, kas, pēc Eiropas Komisijas datiem, patlaban piedzīvo lejupslīdi. Savukārt, korelējot Eiropas Komisijas un «Intrum» datus, Īrijā un Ungārijā uzņēmēji ir pārliecināti par stabilitāti ekonomikā, bet Vācijā uzņēmēju skatījumā ekonomika stagnē.

Viņš piebilda, ka iepriekšminēto valstu uzņēmēji gan vēl nav satraukti par recesiju. «Taču nav arī pamata būt pārmērīgi optimistiskiem, jāsāk domāt par drošības spilveniem. Latvijā ir pesimistisks uzņēmēju pašvērtējums, līdz ar to arī jūtama lielāka piesardzība par naudas plūsmām. Zināma piesardzība ir vajadzīga, bet mūžīgais pesimisms var kaitēt uzņēmumam,» uzsvēra Strazds.

Runājot par bezskaidras naudas sabiedrību, Strazds pauda viedokli, ka Latvijā bezskaidrās naudas maksājumi starp uzņēmējiem varētu notikt ne vēlāk kā pēc desmit gadiem, kā arī minēja, ka skaidrai naudai ir savas priekšrocība. «Skaidra nauda veicina ēnu ekonomiku, jo to ir vieglāk nepamanītu pārvietot, nekā sūtot pa vadiem. Taču skaidras naudas priekšrocība ir tā, ka tā nodrošina privātumu un valsts drošību. Ja pārietu tikai uz bezskaidras naudas maksājumiem, pieaugtu kiberuzbrukumu skaits,» viņš sacīja.

Eiropas maksājumu ziņojums ir ikgadējais finanšu pētījums par korporatīvo rēķinu maksāšanas paradumiem un maksājumu kavējumu ietekmi uz Eiropas uzņēmumu attīstību un izaugsmi. Pētījumu veic «Intrum», aptaujājot gandrīz 12 000 kompānijas 29 Eiropas valstīs. Pētījums veikts laika periodā no 2019.gada 31.janvāra līdz 2019.gada 5.aprīlim.