LDz padome atteicās atlaist valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu

Šodien notika LDz padomes sēde, kurā tika pieņemts lēmums uzsākt uzņēmuma funkcionālo auditu, vērtējot uzņēmuma pārvaldības modeli un prezidentu padomes nepieciešamību. Tiks vērtētas uzņēmuma ģenerāldirekcijas un struktūrvienību funkcijas un to iespējamā dublēšanās. Tāpat padome uzdeva LDz valdei sniegt papildu informāciju un detalizētus skaidrojumus par vagonu iznomāšanas kārtību.

«Padome var pieņemt lēmumus tikai balstoties uz faktiem. Uzlabot pārvaldību tik valstiski nozīmīgā uzņēmumā kā LDz ir ļoti svarīgi, un padomes uzdevums ir šo procesu virzīt,» uzsvēra Lange.

«Tieši tāpēc padome pieņēma lēmumu uzsākt uzņēmumā funkcionālo auditu. Sagaidām, ka tas sniegs atbildes uz daudziem jautājumiem, tai skaitā par prezidentu padomes nepieciešamību. Publiski ir izskanējuši pārmetumi par iespējamajiem pārkāpumiem, un padomes uzdevums ir pārbaudīt vai šādiem pārmetumiem ir pamats. Tāpēc tiek pieprasīta arī papildu informācija no valdes par vagonu iznomāšanas kārtību,» pauda Lange.

Viņš norādīja, ka vairākkārt ir publiski izskanējušas bažas par LDz izdevumu sabiedriskajām attiecībām, sponsorēšanai un reklāmai pamatotību un samērīgumu, tāpēc jau tagad notiek neatkarīgais audits, kurā tiek izvērtēti visi līgumi. «Skaidrs, ka ir nepieciešami skaidri kritēriji, pēc kuriem valsts uzņēmums veic sadarbību ar pakalpojumus sniedzējiem, ir jābūt saprotamiem kritērijiem par iespēju saņemt atbalstu no valsts uzņēmuma, kā arī publiski pieejamai informācijai par tiem, lai ikviens pretendents varētu ar to iepazīties un sniegt savus sadarbības piedāvājumus, piemēram, sporta atbalstam. Šādu kritēriju izstrāde un publiskošana būs nākamais solis pēc audita,» teica Lange.

Viņš pauda, ka maija sākumā satiksmes ministrs nāca klajā ar pārmetumiem LDz valdei par iespējamajiem pārkāpumiem. Tostarp ministrs norādīja uz uzņēmuma sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas izdevumu apjomu un pamatotību. Lange norādīja, ka jau maija sākumā LDz padome bija uzdevusi valdei veikt neatkarīgu auditu par LDz un tās izšķirošajā ietekmē esošo meitas sabiedrību noslēgto sabiedrisko attiecību, mārketinga, sponsorēšanas un reklāmas līgumiem. Šāds audits tiek veikts jau kopš maija sākuma un rezultāti ir gaidāmi vasaras vidū.

Lange norādīja, ka ministrs arī pauda bažas par kārtību, kādā tiek iznomāti LDz koncernam piederošie vagoni. Iepriekš padome pieprasīja uzņēmuma valdei sniegt skaidrojumus. Saņemtā informācija nav pilnīga, tāpēc padome šodien uzdeva sniegt detalizētus paskaidrojumus, tai skaitā par to, cik reizes ir sniegti atteikumi vagonu nomai laika periodā no 2018.gada 1.janvāra, cik reizes šajā periodā tika piemērotas samazinātās nomas maksas likmes un kāpēc, kā arī citus.

Savukārt attiecībā uz iespējamajiem konkurences pārkāpumiem Konkurences padome jau ir uzsākusi lietu par iespējamajiem konkurences pārkāpumiem un veic izmeklēšanu, skaidroja padomes priekšsēdētājs.

Šodien pieprasītie skaidrojumi LDz valdei jāsniedz padomei līdz piektdienai. Savukārt uzņēmuma funkcionālais audits ir jāuzsāk tuvākajā laikā.

Kā ziņots, 7.maijā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību LDz valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam, valdes loceklim Aivaram Strakšas un valdes loceklim Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata. LDz valdē strādā arī Ēriks Šmuksts.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan «Latvijas dzelzceļam», gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

«Padomei tika iesniegta visa nepieciešamā informācija. Cik es zinu, padome ir sanākusi uz sēdēm, kā arī ir izprasīta informācija no valdes locekļiem. Padome strādā un tagad tās kompetencē ir pieņemt izsvērtu lēmumu,» teica Linkaits.

Tāpat Linkaits izteica cerību, ka LDz padome pieņems atbilstošu lēmumu. «Es savu viedokli esmu pateicis. Ņemot vērā to informāciju, kas ir manā rīcībā, tur vienkārši nevarēja būt citu variantu. Tālākais tiešām ir padomes rokās. Es ticu, ka padome pieņems atbilstošu lēmumu,» viņš sacīja, piebilstot, ka Latvijā ir demokrātija un uzņēmuma padome var lemt arī savādāk, nekā uzskata ministrs.

Savukārt LDz valdes locekļi 10.maijā paziņoja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu «Latvijas dzelzceļa» sagatavošanu privatizācijai.

«Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības — «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, «LDZ Cargo», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums «LDZ loģistika».